Rhythmbox > Songbird > Amarok2

Pirms 9 mēnešiem | 5 komentāri

Kad man pirms 9 gadiem parādījās dators ar Windows 98, tad viennozīmīgi labākais audio-pleijeris starp čomiem bija Winamp. Kā izrādās, tas vēl pastāv arī šodien, un gan jau kāds to joprojām dievina. Tiesa, kad pirms trim-četriem gadiem sāku lietot Ubuntu, mani ļoti pārsteidza tāds mūzikas rīks kā Amarok (versija 1.4). Tas bija visiespaidīgākais mūzikas organizators, ko vispār nācies jelkad redzēt, jo tam bija ļoti dažādas iespējas, par ko rakstīju arī šeit pirms trim gadiem. Cik no tā raksta var noprast, tajā laikā GNOME playeri vienkārši netika līdzi Amarok iespējām un nespēja pildīt visas tā funkcijas. Tagad viss ir nedaudz mainījies līdz ar Ubuntu straujo pēdējo gadu attīstību un KDE4 parādīšanos.

Par ko balsot Latvijā?

Pirms 10 mēnešiem | 5 komentāri

Šīs būs manas otrās vēlēšanas mūžā. Skolā un dzīvē esmu mācīts izvēlēties no pāris cilvēka loka dažus, kas spētu reprezentēt tautu vai kādu daudz lielāku vai mazāku cilvēku kopumu, un ka tas esot pareizi. Tā kā man patīk par visu pārliecināties pašam un daudzām mācītām/stāstītām lietām es neuzticos, tāpat neuzticos tādai lietai kā valdībai, kur nu vēl idejai, ka maza cilvēku kopiena spētu reprezentēt lielākas sabiedrības masas īpašības, pilnīgi noteikti ne kopienā, kuras populācija būtu lielāka kaut vai par 50000 iedzīvotājiem. Rezultātā tas noved pie vispārējas viduvējības, "masu viedokļa" uzvaras, individualitātes trūkuma, varaskāru cilvēku ar "supermena" sindromu nonākšanu pie varas un elastīgas rīcībspējas impotences sarežģītās dzīves situācijās. Tāpēc man ne sevišķi tuvas ir sociālās vai politikas zinātnes (lai gan vienu tādu jau bakalauros "nolauzu"), jo liela daļa šo zinātņu teorijas nav fundamentālas, tās ir pareizas tikai pie noteiktiem apstākļiem, bet cilvēkiem raksturīgais subjektīvisms ātri vien šīs teorijas apgāž, un kārtējais mēģinājums izskaidrot cilvēku kā racionālu būtni cieš neveiksmi.

..manas meitenes PUĶĒS..

Pirms 10 mēnešiem | 1 komentāri

Sākšu ar bēdīgu ziņu. 2009. gada labākais mūzikas albums iznāca jau janvāra pirmajā nedēļā, kad Animal Collective izdeva plati "Merriweather Post Pavillion", nekas labāks šogad, visticamāk, nav gaidāms. Apskatāmais albums manās mājās tika gaidīts jau no 2008. gada pavasara, kad iznāca mazā platīte "Water Curses", kas bija kā priekšvēstnesis jaunajam albumam. Dziesmas atšķīrās no "Strawberry Jam", grupas iepriekšējā albuma, ar nedaudz dejiskāku ritmu un savādāku aranžējumu. Pēc četriem mēnešiem sadūšojos kaut ko uzrakstīt. Tiem, kas nezin, Animal Collective ir neo-psihodēliskās mūzikas viļņa pārstāvji, kas nebeidz eksperimentēt ļoti plašā muzikālā spektrā, bieži vien mūzikā izmanto trokšņus, paši pieder indie mūziķu kopumam un "frīkfolkeriem". Animal Collective daudzās aprindās tiek uzskatīta par nozīmīgāko grupu pēdējā desmitgadē.

Vegānisma problēmas

Pirms 10 mēnešiem | 13 komentāri

Pirms nepilna gada rakstīju rakstu par vegānismu, un to, ka esmu kļuvis par šādas uztura filosofijas piekritēju. Diemžēl, sākoties rudenim un ziemai, ik pa laikam gadījās novērsties no šī ceļa, jo nācās sastapties ar vairākām problēmām. Idejiski joprojām uzskatu sevi par vegānu, tikai ik pa laikam man tiek "iebarota" gaļa. Lai cik smieklīgi neizklausītos iepriekšējais teikums, vēlos teikt, ka ir vairākas grūtības, ar ko nākas sastapties mūsdienās, esot vegānam un šis raksts būs šo grūtību uzskaitījums un, cerams, veicinās diskusiju.

Depeche Mode - Sounds of the Universe

Pirms 11 mēneša | 132 komentāri

Beidzot tas ir pienācis. Angļu (tagad jau vairāk amerikāņu) vēsturiskā postmodernā grupa Depeche Mode atkal pēc 4 gadu pauzes izdod jaunu albumu. Daļai pasaules tas ir zīmīgs notikums, jo DM ir desmitiem miljonu sekotāju visā pasaulē.

Mājas audio klasika: Hubert Kah - Sound Of My Heart (1989)

Pirms 12 mēnešiem | 2 komentāri

Parasti nerakstu par veciem albumiem, taču šis ir atsevišķs stāsts par vienu reti klasiski albumu. Tiesa, tas nepavisam nav populārs (varbūt tikai vāczemē), bet lieliski atspoguļo visas labākās saldo 80-to mūzikas tendences un īpašības. Albums ir publiskajā vidē gandrīz neatrodams, lai gan man viņš mājās atrodas kasetes formātā, un tika atskaņots bieži vien, kad biju mazs knēvelis, tāpēc tas tik ļoti ir iesēdies prāta dzīlēs. Par to, ka no 80-tiem ir vērts šo to pasmelties, pierāda nesenie mūziķu Cut Copy, M83 un Beach House panākumi. Tādi žanri kā twee pop, dream pop un synth pop ir idejām bagāti dīķīši. Un, kā mēs labi zinām, viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.Hubert Kah. Šis mākslinieks zināms kā vācu jaunā viļņa (Neue Deutsche Welle) kustības pārstāvis. Tā bija vācu lokālā mūzikas kustība tad vispasaulē sastopamajam new wave/new romantic žanram. Latviešu analogi šim māksliniekam ļoti aptuveni varētu būt Jumprava, NSRD, Otra Puse, utt.