Programmā šodien bija paredzēts teātris un latviešu animācijas filmu programma, pēc tam vakar nenotikušās videoprojekcijas uz 9-stāvu mājas fasādēm.
Teātra izrāde, kura saucās “Pikaso - zēns, kurš iekaroja pasauli” bija zviedru mākslinieku meistardarbs, kur divi aktieri aptuveni 45 minūtes spēja uz skatuves uzturēt augstu dzīvīguma pakāpi, kas ir neraksturīgi ziemeļniekiem. Viens no aktieriem atviedoja Pablo Pikaso, savukārt otrs - dažādus cilvēkus, ar kuriem Pablo savā dzīvē iznācis sastapties. Izrāde bija ļoti komiska, nepārspējams bija nacistu ģenerāļa atveidojums.
Animācijas filmas, protams, bija vairāk paredzētas mazajiem skatītājiem, kas šodien bija ieradušies kuplā skaitā. “Pasaciņas” sastāvēja no 5 īsām multfilmām, kas bija zīmētas tikai latviešu māksliniekiem raksturīgajā murgainajā stilā, man tās multenes likās par sarežģītu, neuztveramas, ar dažādiem simboliem pārblīvētas, bērni no šādām filmām pilnīgi neko neiemācās, varbūt skatīšanās procesā izskatās, ka viņiem ir jautri, bet autora doma netiek pārraidīta. Atgādināja bērnības multenes, kurās pārpārēm bija ieliktas visādas tautiskās, revolucionārās un daudzas citas tikai autoriem saprotamas “fiškas”. Tomēr ņirdzīgas tās filmas bija gan..Skaidrs, ka Latvijā nākamā būs “Pokemonu paaudze”, jo neko labāku bērni nemaz nebūs redzējuši…un autora doma arī skaidra - sit, skaldi, transformējies…
Tam sekoja “Animācijas brigādes” meistardarbs “Ātrāk, Minhauzen, ātrāk”, laba avārijas brigādes stilā izveidota animācijas filma. Vienkārši, saprotami un smieklīgi. Pēdējo multeni neredzēju, saucās “Miega rūķi”, izskatījās baigi miegainā….
Nedaudz vīlos paredzētajās videoprojekcijās - aptuveni 20 bildes, kurās visās attēlota māte ar savu bērnu (dēlu), tika secīgi mainītas viena pēc otras ik pēc 3-4 sekundēm. Uz 9-stāvu mājas sienas tas izskatījās iespaidīgi, bet efekts būtu daudz lielāks, ja būtu vairāki simti bilžu, kas sadalītas pa dažādām tēmām..
