Mūzikas albumu apskats 6.08
Reku šeku samocīju klāt jau nākamo albumu listi :)
Unearth – III: In the Eyes of Fire (metālkours)
Kārtējais metālkoura ieraksts, kurā dungojamu un ausij tīkamu melodiju grūti atrast, it īpaši jau tāpēc, ka Unearth ar katru albumu attālinās no grupām, kas vēlas iet citu ceļu un sākt spēlēt sīrupaini saldu melodisko metālkouru, kas šitiem nu galīgi nav pa prātam. Tāpēc vien ir vērts noklausīties šo albumu, lai dzirdētu harmonisku troksni vai varbūt jums vienkārši ir vēlme aizdzīt kādu nejauku tipu prom no savas istabas.
Īsumā: ļoti stipras, bet negaršīgas sinepes
Līdzīgie: All That Remains, Lamb of God
Jāpaklausās: “The Devil Has Risen”, “March of the Mutes”
Hatebreed – Supremacy (metālkours, moškours)
Līdzīgi kā Unearth gadījumā, šis albums lieti noderēs, kad dzīvē viss gluži nav tā, kā vēlētos iekšējais ES. Bet tāpēc jau nevajag skumt, saka Hatebreed, viņi nolamās visus, ko jūs ienīstat, pateiks visu, kas jums jādara un palīdzēs aizmirst ikdienas rūpes. Albums praktiski skan vienā tempā, starp dziesmām nav būtisku atšķirību, dziesmas ir īsas, bet agresīvas. Neko sīkāku gan nemācešu pastāstīt.
Īsumā: tukši brutāla plate
Līdzīgie: Norma Jean, Lamb of God, Unearth
Jāpaklausās: “To the Threshold”, “Defeatist”
Lamb of God – Sacrament (metālkours, nāves/melnais/grūv- metāls)
Lamb of God kļūdas pēc daudzkur ir tikuši dēvēti par metālkoura pārstāvjiem, bet pēc pāris dziesmu noklausīšanās skaidrs, ka darīšana te ir ar visīstākajiem metāla nozares darboņiem, kuru ģitārspēli var ņemt par paraugu daudzi jaunie censoņi, jūtamas spēcīgas ietekmes no trešmetāla. Gribi to vai nē, dziesmiņas, protams, par nāvi.
Īsumā: vietām garlaicīgs mecis, bet kopumā interesants ieraksts
Līdzīgie: Pantera, Hatebreed, Unearth nedaudz
Jāpaklausās: “Redneck”, “Pathetic”
Slayer – Christ Illusion (trešmetāls)
Trešmetāla radītāju (kopā ar Metallica, Anthrax un Megadeth) kārtējais niknais ieraksts par reliģijas slikto ietekmi uz cilvēku. Uz albuma vāciņa ir attēlots izkaltis Jēzus, kas daudzu institūciju sūdzību rezultātā tika nedaudz pamainīts, plašu sabiedrības sašutumu ir izraisījušas lielākā daļa albuma skaņdarbu. Piemēram, “Jihad” ir dziesma par 9/11 teroristu skatījumā un satur pārtulkotus materiālus, ko arābi lasīja pirms savas (un citu) nāves, bet “Cult” dzied par kristietību kā vīrusu un pedofīlu midzeni, “Supremist” jūtams pronacistisks noskaņojums. Muzikāli “Slayer” ir tas pats, ko varēja dzirdēt 1990. gada albumā “Seasons in the Abyss”. “St.Anger” salīdzinājumā ar šito bija ziediņi.
Īsumā: līdz mūsdienām saglabājies īsts trešs
Līdzīgie: Pantera, Megadeth, Metallica (jaunībā)
Jāpaklausās: “Jihad”, “Cult”, “Flesh Storm”
Motorhead – Kiss of Death (smagais metāls, trešs, ātrais metāls)
Izcilākā britu metāla grupa, kas kopš 1975. gada regulāri izdod jaunus ierakstus, priecē visus savus ādas jakās tērptos klausītājus ar diezgan labu plati. Jāpiemin, ka Motorhead spēlē pasmagas, ātras, dinamiskas dziesmas ar ļoti nelielu pankroka ietekmi. Starp citu, pagājušogad Motorhead paņēma savu pirmo Grammy kā labākais metāla izpildītājs. Ir vērts censties.
Īsumā: skaļš un ātrs smagais metāls
Līdzīgie: Metallica, Judas Priest, Iron Maiden
Jāpaklausās: “Trigger”, “Devil I Know”, “God Was Never On Your Side” (vienīgā pusaustiskā dziesma)
Agalloch – Ashes Against Grain (folkmetāls, likteņmetāls :))
Agalloch ir viena no labākajām metāla grupām Z-Amerikā par kuru līdz šim neko nebiju dzirdējis, bet, kā jau zināms, man metāls ir viens no tīkamākajiem mūzikas žanriem, it sevišķi jau folkmetāls. Šis ieraksts koncentrējas galvenokārt ap folk- un melno- metālu , kas papildināts ar dažādām vides skaņām un ārtroka elementiem. Šis pilnīgi noteikti ir konceptalbums, dziesmas ir maz, bet garas, albums ir ļoti interesants. Iesaku!
Īsumā: stundu garš ceļojums laikā, kad cilvēki mācēja sadzīvot ar dabu
Līdzīgie: nevienu nezinu
Jāpaklausās: viss albums uzreiz, labākais gabals – “Not Unlike the Waves”
Stone Sour – Come What(Ever) May (postgrandžs, savādaks metāls)
Grupas Slipknot divi darboņi, vokālists un ģitārists, kopā ar vēl dažiem mūziķiem, izdod Stone Sour otro oficiālo albumu (iepriekšējie bija radīti pirms Slipknot), kas ir ļoti atšķirīgs no abu pieredzes Slipknot (vieglāks un brīvāks). Stone Sour daiļradē var pamanīt vairāk muzikālo eksperimentu ar dažādiem mūzikas stiliem, kas padara šo ierakstu par iedvesmas avotu citiem žanra pārstāvjiem.
sumā: labs alt-metāls/nu-metāls, kas pavairāk atšķiras no līdzīgajiem
Līdzīgie: Slipknot (2 mūziķi tie paši), Static-X un Staind
Jāpaklausās: “Through Glass”, “Social”, “30/30-150″
Powerman 5000 – Destroy What You Enjoy (savādāks metāls, pankroks)
Rob Zombie mazais brālītis ar saviem kolēģiem sakomponējis kārtējo samocīto albumu bez kripatiņas oriģinalitātes, dīvaini, ka Powerman 5000 pasaulē tiek atzīts par pietiekami nozīmīgu grupu, nesaskatu progresu. Bēdīgi.
Īsumā: garlaicīgs alt-roks ar vāju pankroka mērci
Līdzīgie: Rob Zombie (krietni interesantāks), Static-X, Godsmack
Jāpaklausās: varbūt “Destroy What You Enjoy”, “Wild World”
Breaking Benjamin – Phobia (postgrandžs)
Breaking Benjamin ne ar ko daudz neatšķiras no veselas čupas līdzīgu mūziķu, bet šis ieraksts ir pamanīts kritiķu pasaulē. Kāpēc? Tāpēc, ka Breaking Benjamin turpina iesākto un pilnveido savu muzikālo prasmi, līdz ar to radot sakarīgākas dziesmas un to struktūras. Šobrīd ir viena no veiksmīgākajām post-grandža grupām ASV. Starp citu, grupai kādreiz nedaudz ir piepalīdzējis Billijs Korgans.
Īsumā: parasts, bet baudāms post-grandžs
Līdzīgie: Crossfade, Seether, Nickelback
Jāpaklausās: “The Diary of Jane” (labāk akustiskā versija), “Breath”
Crossfade – Faling Away (postgrandžs)
Kārtējie postgrandža “meistari” izdod savu 3o albumu, tas savā skanējumā atgādina Nickelback vai Breaking Benjamin, vistizlākais ir tas, ka gandrīz visas dziesmas šajā albumā pēc sava satura ir kā balādes, kā fona mūzika (sastopams lielākajā daļā šī žanra mūziķu daiļradē), kurai trūkst reāla spēka. Par laimi, pāris dziesmās uz brīsniņu manāms kāds asumiņš..
Īsumā: nenormāli garlaicīgs albums
Līdzīgie: Nickelback, Staind, Breaking Benjamin
Jāpaklausās: “Washing the World Away”, “Why”
Iron Maiden – A Matter of Life and Death (smagais metāls)
Iron Maiden man atmiņā palicis no bērnības, kad tiku manījis plakātus ar briesmoņa attēlu, kuru, kā uzzināju vēlāk, sauc par Ediju. Lai gan viņu simbolika un albumu noformējums dažos izraisa šausmas, pirms kādiem vairākiem gadiem liels bija mans pārsteigums, kad izrādījās, ka tie Iron Maiden nemaz tik smagi nav, šie spēlē pavieglu, melodisku heavy metal ar lielu uzsvaru uz tekstiem un to nozīmi. Savā 14-tajā albumā Iron Maiden dzied par reliģiju un karu, un, protams, arī par britu vēsturi. Varbūt Iron Maiden izklausās veci, bet spēka un izdomas viņiem netrūkst, albuma labākais gabals – balāde “Brighter than Thousand Suns” par atombumbām.
Īsumā: vecmeistaru meistardarbs
Līdzīgie: Ozzy Osbourne. Scorpions, Helloween
Jāpaklausās: “Brighter than Thousand Suns”, “These Colours Don’t Run”
Showbread – Age Of Reptiles (posthārdkours, skrīmo)
Kristīgi noskaņoti post-hārdkouristi ar spēcīgu skatuves tēlu (ideāli saskaņotu apģērba izvēli), ar pašnosauktu mūzikas žanru “raupjais roks” (raw rock) un diviem kliedzošiem vokālistiem, izdevuši savu kārtējo albumu. Retums arī ir tas, ka post-hārdkoura grupa lieto instrumentu, ko varētu nosaukt par “pleca sintezatoru” (angl. keytar), tas skan arī pietiekami interesanti. Albumā ir jaušams neizīkstošs daudzums enerģijas, padarot šo ierakstu arī piemērotu dejām. :)
Īsumā: enerģisks rokenrols ar jocīgo sintezatoru
Līdzīgie: My Chemical Romance, Norma Jean
Jāpaklausās: “Oh! Emetophobia!”, “Pachycephalosaurus”, “Dinosaur Bones”
hellogoodbye – Zombies! Aliens! Vampires! Dinosaurs! (indīroks -> spēka pops, īmo)
Jautri emo džeki dzied popsīgas dziesmas par lietām, kas vairumam cilvēku parasti sagādā prieku, un izdod savu pirmo albumu. Par spīti nosaukumam, tajā netiek dziedāts par zombijiem vai citādiem šausmekļiem, jo man liekas, ka šamiem tas nemaz nesanāktu. Hellogoodbye mūzika ir salda, ar lipīgu deju mūzikas ritmu apakšā un minimālu ģitārspēli pa virsu, bet tas viss tiek izdarīts ar jaunības enerģiju kabatā. Vokāls šai grupai kaut kā neviļus atgādināja Sufjanu Stīvensu, bet džindžas griezt līdz Showbread līmenim hellogoodbye laikam par maigu. Bet Indī tomēr.
Īsumā: pozitīvs emo
Līdzigie: PANIC! At The Disco, Fall Out Boy
Jāpaklausās: “All Time Lows”, “Stuck To You”, “Homewrecker”
Cursive – Happy Hollow (indīroks)
Šādu ierakstu es jau sen gribēju dzirdēt, pilns ar sarežģītām dziesmām un interesantiem dziesmu tekstiem, palasot vairāk par šo grupu, izrādās, ka Cursive tādu mūziku rada jau vairāk kā 10 gadus. Pagājušogad Cursive pat pavadīja koncerttūrē The Cure, abu mūzikā ir šis tas līdzīgs, lai gan The Cure ir depresīvāks un smagnējāks. Salīdzinot ar iepriekšējiem ierakstiem, grupas skanējumā ir nelielas izmaiņas – vijole ir aizstāta ar taurēm…lai gan taures neskan kā ska, tās ir nedaudz gaumīgāk izmantotas -> eksperiments pēc eksperimenta. Dziesmu tekstos jaušams kristietības nosodījums, it sevišķi dziesmā “Bad Sects” par geju mācītāju.
Īsumā: eksperimentāls indīroks ar taurēm
Līdzīgie: Death Cab for Cutie, At the Drive-In
Jāpaklausās: “Dorothy at Forty”, “Big Bang”, “Bad Sects”
Kasabian – Empire (indīroks -> britpops)
Savā otrajā albumā Kasabian skan kā sajaukums starp Primal Scream un Oasis. Grupa nebeidz eksperimentēt ar dažādiem instrumentiem un skaņām, kas var daudziem arī nepatikt, tāpēc britu salās šis albums tiek uztverts ar ļoti dažādiem viedokļiem. Dažās dziesmās ir jūtamas arī ietekmes no Pink Floyd un The Chemical Brothers – redzams, ka Kasabian meklē savu vienīgo ceļu mūzikas pasaulē, tāpēc jācer, ka nākotne būs skaidrāka. Revolucionārs gars caurauž visu ierakstu.
Īsumā: lielisks britu mūzikas komplekts vienā
Līdzīgie: Kaiser Chiefs, The Killers, The Libertines
Jāpaklausās: “Empire”, “Sun/Rise/Light/Flies”, “Stuntman”, “Shoot the Runner”, “By My Side”
Gov’t Mule – High and Mighty (hārdroks, blūzroks)
Klasisks roks, nedaudz atgādinot 70-to gadu grandus Led Zeppelin un The Doors, albumu uz saviem pleciem galvenokārt nes talantīgais ģitārists Warren Haynes, kurš arī ir senas grupas Allman Brothers Band dalībnieks. Šis ieraksts ir pārbāzts ar vareniem klasiski skanošiem ģitārsolo, tā kā, ja patīk tādas lietas, tad šis ir īstais albums. Blūzrokeri laikam nekad nemainās, tikpat labi šis ieraksts varēja iznākt pirms 30 gadiem…pat ērģelītes tādas, kādas The Doors. :)
Īsumā: klasisks roks
Līdzīgie: Led Zeppelin, Allman Brothers Band
Jāpaklausās: “Brighter Days”, “Streamline Woman”
Bob Dylan – Modern Times (rokenrols, blūzroks, folkroks)
Bobam šovasar palika 65 gadi, bet šķiet, ka šis par to nemaz negrib dzirdēt, laiks iet, bet Bobs pamanās izlaist vienu no saviem labākajiem albumiem savā diezgan garajā mūziķa karjerā. Kā jau iepriekšējos albumos, Dilans dzied un spēlē satīriskas blūza dziesmiņas un balādes. Nedaudz atgādina Ziemassvētkus, varbūt tā ir Boba balss, kas skan līdzīgi Santaklausam?
Īsumā: klasisks rokenrols no 60-tiem
Līdzīgie: Neil Young, The Velvet Underground, Tom Waits
Jāpaklausās: “Thunder on the Mountain”, “The Leevee’s Gonna Break”
G. Love – Lemonade (savādāks hiphops)
Interesants albums no repa māsklinieka puses, lai gan repa tur ir pamaz – tas labi – jo galvenokārt izmantoti dzīvie instrumenti, oldschool hiphop un blūza noskaņas. Man jau šitais patika. Tāda laba fona mūzika saulainam (ne-rudens) vakaram pie jūras…ar limonādi
Īsumā: reps ne-reperiem
Līdzīgie: nevienu nezinu
Jāpaklausās: “Missing My Baby”, “Thanks and Praise”, “Rainbow”
Ani Di Franco – Reprieve (indīroks -> folkroks, anti-folks, urbānais folk)
Pankfolks no pieredzējušas ASV mākslinieces puses. Taipusē Ani DiFranco ir ļoti zināma māksliniece, kas dzied liriskas dziesmas par visko. Konkrēti šis albums esot mierīgāks par 90-to gadu albumiem, un šis pēc skaita ir 18-ais un tajā notiek eksperimenti ar elektroniku.
Īsumā: folkmūzika ar sievietes-feministes vokālu
Līdzīgie: Fiona Apple, Tori Amos, Bjork (?)
Jāpaklausās: “Nicotine”, “Millenium Theatre”
Komentāri
cerams ka bus laika kadreiz kko no taa paklausities. iipashi folku un raupjo roku
no šiem man vislabāk patīk Stone Sour!Ideāls albūms!