blogs

Mūzikas ieraksti Nov2006 I

Sākot ar šo sniegoto novembra nedēļu, ja slinkums nepiebeigs, apskatīšu svaigākos un int’resentākos mūzikas ierakstus. Pusratā palika septembra un oktobra ierakstu apkopojums, tas sekos vēlāk..

1. Deftones – Saturday Night Wrist (alternatīvais metāls, experimentālais roks)

Deftones, kā zināms, ir mākslinieciskā no visām nu-metāla grupām, kas pēdējo 10 gadu laikā ir apliecinājusi sevi kā vērtību pasaules mūzikā. Deftones mūzika ir ļoti depresīva, drūma, teksti ir par nopietnām tēmām, bet tajā pašā laikā tā ir ļoti sarežģīti veidota un parasti ar vienu noklausīšanās reizi nepietiek, lai saprastu, cik albums ir labs. Konkrēti pēc šī ieraksta iznākšanas, nu galīgi nav skaidrs, kādam žanram pieskaitīt Deftones. Šoreiz jāsaka, ka albums ir pārspējis visas manas cerības – ikviena dziesma ievērojami atšķiras no citām, nepazaudējot kopējo albuma atmosfēru. Dziesmā “Mein” piedalās Serj Tankian no System of a Down, bet ja gribi zināt, kāpēc britiem ir slikta elpa, tad jānoklausās dziesma “Pink Cellphone”, kas, jāsaka godīgi, muzikāli nedaudz neiederas albumā.

Dažos vārdos: perfekts post-nu-metāls
Līdzīgie: Tool, P.O.D., Korn
Noteikti jādzird: “Beware”, “Cherry Waves”, “Hole in the Earth”

2. Dead Poetic – Vices (post-grandžs, indīroks)

Šī blice no vienas puses nedaudz atgādina tādu kā skrīmo/īmo grupu, bet no otras puses, tās daiļradē ir saklausāmi pietiekami daudz 90-to gadu grandžu (Nirvana, Soundgarden, Pearl Jam) ietekmes, lai šī grupa šķistu interesanta. Protams, neko paliekošu viņi nav radījuši, bet lai dažas reizes noklausītos, tieši laikā..Gandrīz aizmirsu, dziesmā “Paralytic” piedzied Chris Moreno no Deftones..

Dažos vārdos: vārds “alternatīvs” jau sen ir zaudējis savu nozīmi
Līdzīgie: Showbread, Deftones, At the Drive-In
Jādzird: “Cannibal vs. Cunning”, “Narcotic”

3. The Prize Fighter Inferno – My Brothers Blood Machine (folks/elektronika)

The Prize Fighter Inferno ir Klaudio Sančeza soloprojekts. Kas ir šis vīrs? Tas ir viens onkulis, kas radījis tādu komiksu sēriju kā The Amory Wars un viņš vēl ir galva projektam Coheed and Cambria, kas attiecīgi apdzied šī komiksa saturu. Kā izrādās, arī šis albums nav izņēmums, tas ir prikvels šim komiksam. Neteikšu, ka albums ir labs, mani tikai sainteresēja tas stāsts par komiksu un vēl man liekas, ja viņš netaisītu debīlus komiksus, bet tikai mūziku, pasaule būtu nedaudz labāka, jo muzikāli šis albums ir pietiekami interesants.

Dažos vārdos: akustiski-elektronisks fantāzij-folks
Līdzīgie: nav
Jādzird: “78″, “The Margretville Dance”

Nedaudz vīlies esmu:

The Who – Endless Wire

Gribējās sagaidīt otru “My Generation”, bet laikam 24 gadus par vēlu, kad jaunā paaudze veco nesaprot (vai varbūt otrādāk?)
Meat Loaf – Bat Out of the Hell III: The Monster is Loose

Nenormāli vecmodīgs ieraksts bez jebkādām gaumes pazīmēm, dīvaina sāpe tiek izdziedāta visa albuma garumā – neesmu jau arī nekāds rokoperu cienītājs, bet man laikam neizprast.

    Komentāri

  1. dawis

    deftones ieintrigee..iipashi dziesma ar Tankian

    Atbildēt