Nekāds labais jau neesmu, ja salīdzina ar lielāko labāko daļu Latvijas interneta pierakstītāju. Laikam vienmēr esmu skatījies uz visu šito padarīšanu nedaudz citādāk. Man nepatīk rakstīt kaut kādas muļķības, nenozīmīgas lietas, kā arī aprakstīt savu ikdienas dzīvi vienkāršotā veidā. Protams, IT joma jau laikam ir tā, kur katrs kaut ko uzrakst(īj)a. Un es jau arī par ubuntu, tad vēl kaut ko par mūziku un vēl šo to. Saturs haotisks un bezmērķīgs.
Tāpēc, ka es visu sarežģīju. Un tā ir mana lielākā problēma. Prasu no sevis daudz, un tad, kad to nevaru izdarīt, nedaru neko. Ar mani tā notiek daudzās dzīves jomās. Kad uznāk mežonīgā iedvesma, uzrakstu čupu ar melnrakstiem, tad tos pa vienam izdzēšu, pat nepublicējot. Bet tas nekas, no kļūdām mācās.
Manu iepriekšējo iedvesmu vasaras vidū apslāpēja pārlieku lielās latviešu pierakstītāju alkas pēc kaut kāda labuma saņemšanas kapeiku formā par savu rakstu dzejošanu un vietnes uzturēšanu. It kā jau tas būtu normāli mūsu kapitālistiskajā vidē, bet tas man sāka likties pretīgi. Komercializācija jau pašā saknē. Labi, ir ārzemēs cilvēki, kas pelna naudu ar savu rakstītprasmi interneta vidē, bet tā ir niecīga daļa no visa blogeru apjoma, bet Latvijas valoda pasaules līmenī nepopulāra, interneta lietotāju skaits mazs, ekonomika dirsā, blogus nelasa, raksturs tautai riebīgs. Kamōn. Un vispār blogs tāda meinstrīma lieta palikusi , ka laba satura blogus atrast visā jūklī grūti, bet prieks par tiem dažiem, kas raksta kaut cik sakarīgi un oriģināli. Nu vismaz bez rupjām drukas kļūdām.. Un tad vēl visi tie topi un velnsazinkas. Bet tā laikam notiek ar visām labajām lietām uz pasaules.
Un tad ir vēl tas otrs - parmuziku.com. Šķiet tas pasākums jau kopš paša dzimšanas brīža ir idejiski pārāk plašs (pēc satura, ne pēc mērķa). Esmu daudz domājis par šo projektu, dažu mēnešu laikā noklausījies simtiem ierakstu, un nonācu pie secinājuma, ka šo lietu nevar pamest, tieši otrādi - tas ir jāturpina ar jaunu sparu.
Jā, un vispār nākamgad vajadzētu dabūt bakalaura diplomu. Nesen nokārtoju pēdējos parādus, daži studiju kursi vēl palikuši, tad vēl lielais papīrs, un rokā biščiņ mazāks un viss.
24-Okt-07-8.35
Tiešām nevajag sarežģīt. Raksti par ko gribi. Gan lasītāji atradīsies, ne jau visus interesē naudas pelnīšana un topu lasīšana. Un varbūt uzraksti par parmuziku.com kā viņiem iet un kas jauns.
25-Okt-07-20.09
“Latvijas valoda pasaules līmenī nepopulāra, interneta lietotāju skaits mazs, ekonomika dirsā, blogus nelasa, raksturs tautai riebīgs.” Baigi drūmi, bet arī precīzi teikts. Taču kā katrai lietai, vietai un parādībai, arī Latvijas blogošanas drūmajai pusei ir arī otra puse. Jāatzīst, ka es blogu lasīšanai pievērsos tieši tāpēc, ka tā bija/ir “meinstrīma lieta”, par kuru sajūsminājās daži man personīgi pazīstami rakstītāji un kā par senu, pašsaprotamu parādību stāstīja kāds pasniedzējs, kurš audzis Rietumos. Tagad esmu atlasījusi blogus, kurus iečekoju regulāri un ja ir laiks, pameklēju kaut ko jaunu, lai papildinātu iečekojamo sarakstu. Tas, ko izlasu blogos, ir lielisks papildinājums vienmuļajām mediju ziņām. Ceru, ka ar laiku blogus varēs izmantot kā galveno un, iespējams, vienīgo info avotu. Tikai jāpafiltrē un uz priekšu. Tā kā nedomāju, ka blogošanas tapšana par meinstrīmu ir kaut kas viennozīmīgi nelabs vai k-kā tā…
Problēma ir virsraksti “sūdīgs blogeris” un tamlīdzīgi blogos, kas nav sūdīgi. So what, ka Tu kādu laiku neraksti vai kādreiz uzraksti kaut ko ne tik labu?! Tu taču neesi spiests to darīt visādu stulbu apstākļu(nauda, popularitāte, utt.) dēļ. Kopš lasu blogus, esmu novērojusi, ka tieši tie, kas nenormāli uztraucas par regularitāti un to, vai citiem baigi patiks, sāk rakstīt arvien neinteresantāk un izkrīt no mana saraksta. Ja es zinu, ka varēs izlasīt kaut ko labu, tad var arī gaidīt kaut vai gadu un neizslēgt blogu no lasāmo saraksta. Un šādiem virsrakstiem ir vēl viens ļaunums - tie nobiedē tādus iesācējus kā es, kuru blogos ir pāris raksti, par kuriem nav ne jausmas, vai tie kādus interesē.
Tāpēc nevajag sarežģīt vienkāršās lietas, kas kā zināms ir ģeniālas! ;)
14-Jan-08-15.07
Kādreiz kādam arī tādi raksti/teksti noder ;-).