Gluži neviļus atminējos to, ka diženais mūzikas kritiķis (joprojām uzskatu viņu par labāko Latvijā) Uldis Rudaks kaut kad gadsimtu mijā tieši gada noslēgumā uzrakstīja rakstu par labākajiem mūzikas ierakstiem. Nefigurēja ne tops, ne kaut kāds salīdzinājums. Mēraukla bija vienkārša - izvēlēties 10 pērnā gada laikā iznākušos albumus, ko paņemt līdzi uz vientuļu salu, meža vidu vai Marsu, zinot, ka pats nekad neatgriezīsies un tavi vienīgie draugi būs tieši šie ieraksti, aizmirstot par miljons pārējiem..

Tad nu es mēģināšu ko līdzīgu. Neoriģināli, bet aizraujoši. Secība - hronoloģiska.

Deerhoof - Friend Opportunity

2007. gads iesākās ar varenu ierakstu no Deerhoof puses. Likās tas ļoti dīvains, aizrāva mani līdz pat vasaras vidum. Šajā skatījumā (experimentālajā/indie) līdzi tam nestāv ne Porcupine Tree, ne Liars un arī pat ne Old Time Relijun, kuru ieraksti man arī nežēlīgi patika, bet tomēr…

Kāpēc šis ieraksts ir svarīgs? Tas liek aizdomāties par to, ka mūzikai nav un nevar būt rāmju, ka formai un saturam nav nozīmes..galvenais ir sajūtas, ko sniedz mūzika. Tādi nu viņi ir. Tie eksperimentālie.

Beastie Boys - The Mix-Up

Iznācis karstā vasaras dienā, šis albums iepriecināja ik rītu, kad saule iespīdēja manā uz austrumiem pavērtajā logā un tieši tajā brīdī, kad samiegojies, sapinkojies sēdos pie kompja ar karstas kafijas krūku rokās. Tādas sajūtas lūk, atceroties šo albumu.

Beastie Boys man patikuši vienmēr, bet it sevišķi instrumentālie ieraksti, un šis ir tāds. neverending jam session. Tāds kā mūžīgais mēģinājums jazz/funk blicei. Vienīgais instrumentālais ieraksts, ko ņemtu sev līdzi vientuļajā ceļojumā. Citu nav. Nu vismaz tādu, kas man šķistu interesanti.

Bad Brains - Build A Nation

Vienkārši. reggae + hc/punk. spēcīga mūzika caur vēl spēcīgāku reliģiskās kustības (rastafari) prizmu. Puse smagais. puse regejs. Tik spēcīgas ģitāras nebiju dzirdējis sen. Iespējams, ka šī mūzika nav nekas paliekošs, mūžīgs vai novatorisks, bet tajā pilnīgi noteikti ir apvienotas visas labākās pankroka un Jamaikas mūzikas īpatnības. Jah gift is awaiting you…

Nav pat tā, ka tekstiem šajā ierakstā būtu kāda nozīme (ja nu vienīgi neesi ar Džā apsēsts dredains tips ar marihuānas pīpi kabatā), bet šeit galvenais ir strāvojums, kas nāk no grupas puses. Tāda enerģija. Prieks par Bad Brains. Tādā vecumā, kad slavas virsotne jau sen aiz muguras, vēl censties un radīt mūziku savam priekam. Pure Love

The Go! Team - Proof Of Youth

Vajag jau arī kaut ko lustīgu, ko paklausīties. Tā kā deju mūzika vai visi tās paveidi man ne sevišķi tuvi pie sirds, pāris tās nedaudzās modifikācijas man tomēr patīk. Šis albums no The Go! Team puses izceļas ar to, ka sevī apvieno hip-hop, dance un indie vēsmas, turklāt tas viss kopā izklausās tik sakarīgi un viegli. Ļoti daudz šī efekta panākšanai dod izmantotie oldschool sampli no tālas un ne tik tālas pagātnes. kad vēl otrpus mūrim riņķī braukāja hipijbusiņi.

Nekādas daudzās alternatīvas bez šī ieraksta nebija - M.I.A. un LCD Soundsystem. Pirmajā gadījumā visu izbojāja tas melnādainais tips, kurš piedalās vienā dziesmā un jau paspēja sabeigt arī Bjorkas albumu. Bet otrajā gadījumā pat nezinu. Neaizrāva tik ļoti un viss.

Animal Collective - Strawberry Jam [vai Panda Bear - Person Pitch]

Prasās kaut ko no psihofolka. Lai brīžos, kad jūties nojūdzies, paklausītos trakākus cilvēkus. Vairums cilvēku šādu mūziku nevar izturēt ilgāk par pāris brīžiem. Grūti tverams ritms, trīsnošu melodijas gandrīz nav, seko jautājums - kā tādu vispār var klausīties?! Līdzīgi kā Deerhoof gadījumā, svarīgākas par visu kļūst emocijas un sajūtas, bet šoreiz lielāka nozīme gan tiek pievērsta dziesmu lirikai.

Cits līdzīgs ieraksts ir Panda Bear (Animal Collective dalībnieka) garadarbs Person Pitch. Abi kvalitātes ziņā ļoti līdzīgi, gandrīz netverami, klausoties pirmās reizes. Šim ierakstam vajadzīga noskaņa un labas austiņas. Sit pušu nesliktos The Arcade Fire, Band of Horses, Iron&Wine, Of Montreal, Devendra Banhart, Jens Lekman un citus pusakustiski pusjukušus neatkarīgos māksliniekus. Nezinu kāpēc. Varbūt tāpēc, ka man baismīgi patika viņu agrākais ģeniālais garadarbs “Grass”.

Babyshambles - Shotter’s Nation

Panku vēsmas. Pīts Dohertijs. Vārds un viņa darbības izsaka visu. Dinamisks indie/punk noder brīžos, kad vajag uzlabot savu (ne tik) nomākto garstāvokli un aizmirst par visiem sūdiem visriņķī. Tāds mūsdienu gandrīz Sex Pistols. Žēl gan, ka toreiz Babyshambles neatbrauca uz Rīgu…

Vēl jau šogad iznāca arī The Libertines labāko dziesmu izlase. Līdz šim gadam nebiju baigais Dohertija daiļrades zinātājs, bet tagad, pēc visu albumu noklausīšanās, man šķiet, ka labāku vokālistu iekš lielās salas grūt atrast. Turklāt, Babyshambles mūzikai raksturīga vienkāršība un britu vēsums. What Katie Did..

Radiohead - In Rainbows

10. oktobris. Paziņots 10 dienas pirms iznākšanas. Pēkšņs šoks visai mūzikas industrijai. Katrs var maksāt, cik grib. Vai nemaksāt vispār. Lai gan oficiālajās mūzikas listēs neviena vārda vai skaitļa par Radiohead, visa pasaule gandrīz mēnesi klausījās tikai šo albumu. Kas darījās last.fm? Visas 10 dziesmas pirmajās 10 vietās. Un joprojām ir. Tas izsaka daudz. Ko gan citu var gaidīt, ja pasaules labākā grupa izdod sen gaidītu albumu (kopš 2003. gada “Hail to the Thief”). Ja ir Radiohead, vairs nevajag ne The Smashing Pumpkins, nedz arī The White Stripes…

Par pašu albumu. Nu ko tur lai saka, katra dziesma ir meistardarbs. Emocijas un skaņas papilnam. Toms Jorks ģēnijs. Un pats galvenais - ieraksts neapnīk. Man vismaz nav apnicis, klausoties to kādu 150-to reizi…

Sigur Rós - Hvarf/Heim [+"Heima" DVD]

Islandieši malači. Atgriezās mājās, lai nospēlētu vairākus koncertus bez maksas, lai atdotu saviem mājiniekiem to, ko tie devuši viņiem. Šī doma vien liek padomāt par nemateriālām vērtībām mūsu pasaulē, un vērtēt tās augstāk nekā industrijas pārstāvju bezjēdzīgo darbošanos. Arī par Sigur Rós zināju ļoti maz līdz šim gadam, vairāk biju klausījies Mogwai un Explosions In the Sky.

“Heima” noskatījos tikai pirms pāris dienām. Neko tik brīnišķīgu vēl nebiju redzējis. Dažbrīd likās, ka izplēsīs ārā sirdi ar visām saknēm. Acīs sariešas asaras, skatoties uz bērnišķigo naivumu islandiešu acīs un zinot, ka kaut kur pasaulē viss vēl nav samaitāts. Par pašu mūziku. Reti kad mūsdienās var atrast mūziku, kas spēj apvienot vairākas paaudzes plašu auditoriju vienuviet.

Sigur Rós Latvijā. Tās divas dienas, kad “Heima” tika rādīta bez maksas k.sunī, bija vienkārši ārprāts. Tik garas rindas, kad, atnākot stundu iepriekš, nav iespējams tikt iekšā uz kinoseansu, nebiju redzējis. Tā man arī aizgāja secen šī bezmaksas izklaide. Bet nav ko skumt. Par Sigur Rós var nobalsot Positivus AB Festival ‘08 ietvaros. Kas zin, varbūt atbrauks?

Burial - Untrue

Ar skatu uz nākotni. Dubstep. Jauns elektroniskās mūzikas žanrs ar anonīmu mākslinieku Burial. XXI gadsimts. Savāds lo-fi ritms ar pilnīgi nedabisku, netveramu vokālu. Izjūtu mūzika atkal.

Kad pirmo reizi izdzirdēju šito, nevarēju ilgi izturēt. Pierodot pie vokāla, jau varēja sākt atšķirt dziesmas vienu no otras, uztvert kaut kādas harmonijas. Klausoties ierakstu, attīstīties, kas var būt vēl labāk?!

Neesmu eksperts elektroniskās mūzikas jomā, bet, kas zin, iespējams, ka šis ieraksts ietekmēs nākotni gandrīz tāpat, kā to savulaik izdarīja Aphex Twin ar savu “Selected Ambient Works 85 - 92″.

Pienvedēja Piedzīvojumi - Rīga ir gatava

Nedrīkst aizmirst savu dzimteni. Un dzimto valodu. Lai gan latviešu mūzikā joprojām valda pagrimums, ik pa laikam tiek izdoti lieliski albumi. Par vienu no šiem priecīgajiem mirkļiem ir parūpējušies latviešu grunge meistari Pienvedēja Piedzīvojumi. Jaunais albums, būdams samērā īss, turpina iesāktās tradīcijas un ir vienkārši lielisks. Albuma noformējumā gan manāmas nepārprotamas līdzības ar Zeitgeist.

Sanāca būt arī albuma prezentācijā Studentu klubā. Jāsaka godīgi, tur varēja nomirt. Pie skatuves valdīja tāds karstums. Prom iet negribās, bet elpot arī nebija ko un spēks nodzerts. Bet izturēts bija godam. Tā patika, ka pat nopirku oriģinālo CD.

Lai man piedod citi latviešu mākslinieki kā Imants Daksis, Baložu Pilni Pagalmi, Tumors, Hospitāļu iela, Inokentijs Mārpls, Dun Dun un STandART, kuru šīgada ierakstus neesmu dzirdējis. Esmu baigi noslinkojis ar LV mūziku šogad. Bet varbūt tā ir labāk…

Nobeigums. Kā jau minēju, šie ir tikai pāris albumi no visa plašā gada laikā iznākušo albumu klāsta. Varbūt, ja dzīve būtu ievirzījusies savādāk, sanāktu klausīties citas lietas un šis saraksts izskatītos krietni savādaks. Bet nu lietas ir tādas, kādas tās ir un šos ierakstus es atcerēšos mūžam. Ak jā, un sveicieni onkulim jaunajā 2008. gadā, kā arī sveicieni daudz regulārākajam mūzikas aprakstītājam no slapjā sapņa (interesanti palasīt vēl kādu!), un paldies artūram par biļetēm uz alu sievieti. noteikti sekos apraksts par izrādi.

27Dec07 - dzīve, mūzika

Līdzīgie raksti

• Catch 22 - Permanent Revolution
• Mūzikas servisi internetā
• Mūzikas ieraksti Nov2006 II
• Noklausies jauno Sigur Rós albumu!
• Mūzikas ieraksti Nov2006 I