Pirmo reizi manu interesi par šo tēmu pirms pusotra gada izraisīja opcija iekš StumbleUpon profila rediģēšanas, kad bija iespēja atzīmēt savu psiholoģisko tipu, kas sastāv no četriem burtiem.

Man nebija ne mazākās nojausmas, kas tas tāds ir par zvēru, un tāpēc toreiz vienkārši atstāju tukšu. Manas zināšanas psiholoģijā kopš vidusskolas un arī, starp citu, augstskolā, aprobežojās tikai ar zināšanām par četriem temperamentu tipiem (žultīm), ko dzirdējis jau noteikti ir ikviens:

• sangviniķis
• holeriķis
• flegmatiķis
• melanholiķis

Šos četrus man stāstīja jau veselības mācībā, kad man bija 9 gadi un augstskolas C daļā “Personības psiholoģija”, kad man bija pie 20. Protams, augstskolā tas viss bija daudz sīkāk un interesantāk, bet man vienalga tas viss likās pārāk plaši (visus cilvēkus nevar iedalīt 4 grupās, līdzīgi kā ar horoskopiem, kad 1/12 daļai pasaules būs vienāda diena/mēnesis/gads/utt.).

Tad nu lūk, šis iedalījums ir vairāk zināms rietumu zemēs, kur cilvēki vēlas izzināt sevi un apkārtējos arī ar zinātniskām metodēm. Radīts II Pasaules kara laikā pēc Karla Gustava Junga idejām, šis indikators daudz precīzāk parāda indivīda personības tipu un ļauj precīzāk spriest par cilvēka uzvedību, vēlmēm vai nodomiem.

Nevarētu teikt, ka šeit būtu daudz variācijas, tās tomēr ir tikai 16. Bet tas nav svarīgākais. Šos 16 iedalījumus veido kombinācija no četriem rādītājiem, kam katram ir divas iespējas. Šie četri rādītāji ir:

• kontroles lokuss (I-introverts vai E - ekstraverts)
• pasaules uztvere (N-intuīcija vai S-maņas)
• lēmumu pieņemšana (T-domas vai F-sajūtas)
• dzīvesveids(?) (J-dara visu iepriekš vai P-mainās līdzi apstākļiem)

Aptuveni tā. Katrā no šiem rādītājiem ikviens indivīds atrodas kaut kur intervālā starp abiem galējiem poliem. Nav 100% intraverta vai ekstraverta. Tātad kombināciju skaits ir neierobežots, bet atrašanās tuvāk vienam vai otram galam nosaka dominējošo rādītāju personas temperamentā, kas galu galā nosaka psiholoģisko tipu. Interesanta tabula latviski atrodama te.

Kā noteikt savu psiholoģisko tipu? Internetā pastāv daudz testu, kurus aizpildot, galarezultātā tiks paziņots, kādam personības tipam tu piederi. Skan diezgan vienkārši, bet jautājumi bieži vien ir tik debīli un ar diviem atbilžu variantiem, ka neprecizitātes finālā ir ļoti iespējamas. Tāpēc iesaku aizpildīt vairākus. Tests šeit, šeit un šeit. Bet ir daudz citu vēl.

Ko darīt tālāk? Kad zināms savs tips, internetā ir pieejami ļoti daudz materiālu ar bagātīgiem aprakstiem par katru no tiem. Vispopulārākais un pārskatāmākais ir šeit, bet var apskatīties arī vikipēdijā, kur var atrast linkus uz citām vietnēm.

Kāpēc tas vispār ir vajadzīgs? Lai izprastu sevi un citus. Lai nepieļautu vienas un tās pašas kļūdas atkal un atkal. Zināt savus plusus un mīnusus. Ar laiku iemācīties atpazīt citus cilvēkus un saprast viņu trūkumus. Tā lūk. Man tas ir svarīgi, ja citiem tas liekas mazsvarīgi, tad neko nevaru padarīt. Bez attīstības nav jēgas nekam.

Šis ir mans pirmais raksts par psiholoģijas tēmu. Kaut kā pēdējā laikā sainteresēja man visas šitās lietas. Neesmu jau arī tur nekāds psihologs, tāpēc mani lieki nelamājiet.. Ja es ko tādu izdomātu pastudēt, domāju, ka nebūtu tik ļoti vīlies, kā šobrīd savā studiju programmā. Varbūt maģistros..,bet nu cik rāda pieredze - akadēmiskām studijām ir tendence sabojāt cilvēku dabisko interesi par lietām..un tā pamatīgi.

31Dec07 - dzīve, psiholoģija

Līdzīgie raksti

• Nedaudz par skolu
• Kas ir modelēšanas teorija?
• 2007. gads cauri jeb 10 albumi uz vientuļu salu [ko paņemt līdzi]
• Sūdīgs blogeris
• Pirmais pirkums eBay