2008. gads jau pusē un atkal nāku ar savu lielo vēlmi parādīt citiem, ko es klausos. Varbūt kādam tomēr iepatiksies tas, ko man patīk dzirdēt ikdienā. Šis raksts sastāvēs no apraksta par 18 grupām un to šāgada veikumiem, kā arī no neliela video eksperimenta ar YouTube API.

(Vajag Flash + JavaScript…)

Fleet Foxes. Gada vislielākais pārsteigums. Fleet Foxes spēlē ļoti vienkārši, turklāt skaņa no šīs grupas puses plūst tik nepiespiesti un brīvi. Sākumā iznāca mazā platīte Sun Giant, bet vēlāk jau pašu vārdā nosauktais albums. Video redzama dziesma English House, kas man arī tīk vislabāk (Mykonos arī ir ļoti neslikta).

Animal Collective. Pagājušā gada ieraksts Strawberry Jam un Panda Bear veikums Person Pitch bija pat tik labi, ka klausījos tos vēl visu janvāri un februāri. “Frīkfolka” karaļi maijā izlaida mazo platīti Water Curses, kas turpina iesāktās tradīcijas. Tādi dziesmas vārdi kā “And all the things I hate, I wish I didn’t have to hate / to find a room thats natural / to live and die in it, live and die, live and die.” liek sajusties patiesi laimīgam. Protams, dziedāts tiek par dabu, un tas ir skaisti.

Black Mountain. Psihodēliskais indī no Kanādas. Ievērības cienīgs fakts ir tas, ka trīs no pieciem grupas dalībniekiem ikdienā darbojas sociālās palīdzības organizācijā. Man baismīgi patīk šīs grupas vokāls. Albums In the Future ir otrais no šo mākslinieku puses.

Black Keys. Divi frīki spēlē kā sešdesmitajos. Un sanāk ļoti labi. Garāžroks un blūzroks, līdzīgs The White Stripes.

Fuck Buttons. Eksperimentālas elektronikas, progresīvās un trokšņu mūzikas ieraksts Street Horrsing nepieradinātai ausij var šķist nebaudāms un pat ļoti netīkams. Taču, iebraucot dziļāk, šis ieraksts var ar klausītāju sākt darīt jocīgas lietas. Sākumā tas iepatīkas, bet tad aizrauj pamatīgi. Daudzām dziesmām ir savdabīgs, pirmatnējs ritms un visās dziesmās notiek nemitīga skaņas plūsma (drone). Gabals Ribs Out ir, manuprāt, labākais, taču video ir dzīvā performance no SXSW festivāla dziesmai Sweet Love for Planet Earth.

No Age. Trokšņainie panki, kas divatā rada vairāk skaņas nekā vesels orķestris. Spēcīgi, brutāli un skaļi. Viņu pagājušā gada veikums aizslīdēja garām manam skatienam, taču šis jau visā pasaulē ir tā saslavēts, ka to nepamanīt nav iespējams. Dzīvajā laikam izskatās iespaidīgi. Turklāt abi dzied.

Sigur Ros. Nepavisam nav viegli radīt kaut ko pēc tāda kinoveikuma kā Heima. Skaidrs, ka šis albums nav ne Takk, ne arī Ágætis byrjun, bet kaut kas cits, jau savādāks. Labāks vai sliktāks, par to spriest grūti, vēl jāļauj skaņām iespiesties dziļāk atmiņā.

Death Cab for Cutie. Albums mani īpaši neaizrāva, bet dziesma I Will Possess Your Heart ar visu garo ievadu ir pat ļoti baudāma. To arī bieži klausos.

The Roots. Grupai, kas dibināta jau vairāk kā pirms 20 gadiem, patīk spēlēt hip-hopu ar dzīvajiem instrumentiem. Par ko? Lai cik dīvaini tas neliktos, viņi dzied par vides saudzēšanu, globalizācijas kaitīgo ietekmi un naudas varu pār pasauli. Tāpēc man viņi arī patīk. Viņi domā.

M83. Nikolass no Francijas uzspēlē saldi sērīgas melodijas 80-to garā. Sapņu pops un nelaimīga mīlestība. Skumji, bet skaisti.

Russian Circles. Grupa ne no Krievijas, bet Kanādas. Spēlē postroku un postmetālu. Neviens nedzied, taču smuki spēlē.

Thee Silver Mt. Zion. Vēl viena postroka grupa no Kanādas, taču šī dzied un dara to ļoti izmisīgā balsī par man tuvām tēmām. Albumā 12 ļoti īsas (pāris sekundes) un četras garas dziesmas, katra ap 15 minūtēm.

Scarlett Johansson. Viena no labākajām manas paaudzes aktrisēm, kas dzied dzīvās leģendas Toma Veitsa gabalus.

Portishead. Pēc vairāk kā 10 gadu klusēšanas tapis jau trešais triphopa meistaru ieraksts. Albums šķiet ļoti sarežģīts un tanī vēl neesmu tā īsti iebraucis.

Beach House. Burvīgs sapņu pops (skat. M83)

The Magnetic Fields. (skat. Beach House un M83)

Vampire Weekend. Afropopsis. Pols Saimons sajaukts ar mūsdienu indī/panku. Āfrikāņu ritmi tādi viegli un pat dejojami.

Subtle. Pēdējais pārsteigums pagaidām. Abstraktais hip-hops, kurā dzied par hip-hopam neraksturīgām problēmām - eksistenciālisms, sociālās un globālās problēmas. Taču muzikāli šis ieraksts ir pārāk dīvains, lai vispār teiktu kaut ko par to.

Līdzīgie raksti

Viens komentārs rakstam “18 muzikālas ainiņas”

  1. Karola teica:

    forši, forši.:)

Atstāt komentāru