Mājas audio klasika: Hubert Kah – Sound Of My Heart (1989)
Parasti nerakstu par veciem albumiem, taču šis ir atsevišķs stāsts par vienu reti klasiski albumu. Tiesa, tas nepavisam nav populārs (varbūt tikai vāczemē), bet lieliski atspoguļo visas labākās saldo 80-to mūzikas tendences un īpašības. Albums ir publiskajā vidē gandrīz neatrodams, lai gan man viņš mājās atrodas kasetes formātā, un tika atskaņots bieži vien, kad biju mazs knēvelis, tāpēc tas tik ļoti ir iesēdies prāta dzīlēs.
Par to, ka no 80-tiem ir vērts šo to pasmelties, pierāda nesenie mūziķu Cut Copy, M83 un Beach House panākumi. Tādi žanri kā twee pop, dream pop un synth pop ir idejām bagāti dīķīši. Un, kā mēs labi zinām, viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.
Hubert Kah. Šis mākslinieks zināms kā vācu jaunā viļņa (Neue Deutsche Welle) kustības pārstāvis. Tā bija vācu lokālā mūzikas kustība tad vispasaulē sastopamajam new wave/new romantic žanram. Latviešu analogi šim māksliniekam ļoti aptuveni varētu būt Jumprava, NSRD, Otra Puse, utt.
Dziesmas. Albumā ir 10 dziesmas šādā secībā:
- Welcome, Machine Gun (klips augšā)
- Carrousel
- Cathy
- Midnight Sun
- Sound of My Heart
- So Many People
- Help Me Through the Night
- The Voice of Silence
- Victim of Brain
- Military Drums
Žanrs. Kā jau New Wave žanra mūziķiem, tiem bieži vien tika piešķirta samērā augsta mākslinieciskā un kultūras vērtība, jo tiem bija raksturīgas modīgas uzstāšanās, videoklipi un tamlīdzīgas ārišķibas, taču tie arī mēdza iekarot topu virsotnes, tanī pat laikā nekļūstot par banāli komerciāliem, turklāt savos atsevišķu dziesmu tekstos paužot samērā spēcīgas patriotisma, pacifisma vai kādas citas augstākas idejas, kuras skaisti izdziedot varēja komunicēt masām, kam patika un likās svarīgs tikai jautrais mūzikas pavadījums.
Ko saka internets -- līdzīgie? Čupa visādu vācu mākslinieku, zināmākie Alphaville.
Ko saka internets -- vērtējums? Albums ir absolūti nezināms, angļu vikipēdijā ne vārda, tam nav oficiāla vērtējuma nevienā no zināmākajiem albumu vērtētājiem, izņemot allmusic.com dod neko neizsakošus vidējus 3 ačus no 5 bez jebkāda tekstuāla apraksta. Tikai dīvaini gan, ka AMG Album Pick ir Hubert Kah best of dance hits, kurā gandrīz visas ir no šī albuma(!). Vienīgais tas, ka mums to piedāvā nopirkt šur tur Amazonā un citos mūzikas veikalos, kur, starp citu, tas ir labi novērtēts no klausītāju puses.
Savādā vēsture. Grūti pateikt, kas šajā albumā ir, bet tanī ir kaut kas no ņū-eidžiskās Enigmas mistikas, varbūt mazdrusciņ Depeche Mode/The Cure gotisma, 80-to sapņu popa un post-panka introvertā depresīvisma. Turklāt tas iznācis rokmūzikas labākajā ērā -- 80-to/90-to gadu mijā, kas vispār mūs lutinājusi ar kvalitatīvu mūzikas albumu pārpilnību, tāpēc varbūt daži no tiem palikuši ēnā. Iespējams, ka šis albums vienkārši iznāca par vēlu, jo 1989. gadā jau valdīja citas vēsmas, kurās šis albums vienkārši neiederējās. 80-to gadu vidū vai sākumā tas būtu guvis fenomenālus panākumus. Šis albums arī varētu būt vācu sintīpopa ēras beigas, kam seko tehno, klubu mūzikas un sazin kādu vēl tam līdzīgo žanru ēra, kas turpinās joprojām.
Domas. Vispār jau diezgan smieklīgi, ka es uzrakstīju par šo albumu, kuru es varbūt nekad neklausītos, bet tas atrodas manā mājas kolekcijā un līdz ar to, esmu ar tiem izaudzis (bez šitā vēl aktuāli ir Maika Oldfīlda, Enigma un Genesis ieraksti kasešu formātā). No raksta var secināt to, ka ļoti svarīgi ir tas, ko cilvēks bērnībā (vai jebkurā citā dzīves posmā) klausījies, jo tas paliks atmiņā uz visu mūžu un var izsaukt spēcīgas atmiņas no attiecīgā laika perioda. Tāds hipnozes un psihoterapijas līdzeklis, manuprāt.
Pilnīgi iespējams, ka šis albums ir totāli bezvērtīgs, taču, lai gan lielākā daļa manas ģimenes kolekcijas ierakstu ir zaudējuši vērtību manās acīs, šis ir izdzīvojis (tas ir daudz!) un es to ik pa laikam ielieku savā kasešu atskaņotājā, jo tas ir vienkārši skaists.
..vismaz saldāks jau noteikti vairs nekas nevar būt.
Komentāri
No jaunības gadiem, ieskaitot tavus minētos, dikti Martin Lee Gore no DM tīk. ^^
Man ir līdzīgi… Klausījos ar sajūsmu toreiz un arī vēl tagad gūstu ne mazāku baudījumu no šīs mūzikas. Tas ko klausījies jaunības gados laikam paliek kā ar karstu dzelzi iededzināts