..manas meitenes PUĶĒS..
Sākšu ar bēdīgu ziņu. 2009. gada labākais mūzikas albums iznāca jau janvāra pirmajā nedēļā, kad Animal Collective izdeva plati “Merriweather Post Pavillion”, nekas labāks šogad, visticamāk, nav gaidāms.
Apskatāmais albums manās mājās tika gaidīts jau no 2008. gada pavasara, kad iznāca mazā platīte “Water Curses”, kas bija kā priekšvēstnesis jaunajam albumam. Dziesmas atšķīrās no “Strawberry Jam”, grupas iepriekšējā albuma, ar nedaudz dejiskāku ritmu un savādāku aranžējumu. Pēc četriem mēnešiem sadūšojos kaut ko uzrakstīt.
Tiem, kas nezin, Animal Collective ir neo-psihodēliskās mūzikas viļņa pārstāvji, kas nebeidz eksperimentēt ļoti plašā muzikālā spektrā, bieži vien mūzikā izmanto trokšņus, paši pieder indie mūziķu kopumam un “frīkfolkeriem”. Animal Collective daudzās aprindās tiek uzskatīta par nozīmīgāko grupu pēdējā desmitgadē.
“In the Flowers”, albuma ievadgabals, ir, hmm, ļoti savāds. Pie joda, savāds ir viss albums. Tas ir daudz dejiskāks un statistiska vidēja klausītāja ausij tīkamāks kā iepriekšējie, bet es neriskētu to dot klausītes cilvēkiem ar aprobežotiem uzskatiem mūzikā. “My Girls” ir tā dziesma, kas ir albuma, tā teikt, “vārti un atslēga”, jo tikai pēc tam, kad šī dziesma noklausīta reizes piecdesmit, var ieraudzīt pārējās albuma dziesmas un sajust tā atmosfēru vispār. Šī dziesma ir tik patiesa, reizē naiva un mīļa, mūsdienu sabiedrības vērtības noliedzoša bez kādiem aizvainojumiem, turklāt tradicionālās vērtības cienoša -- es runāju tikai par vārdiem -- mūzika ir pat ļoti dejiska un ikviens sajustu tās savādi aicinošo un apreibinošo ritmu, jo kā nekā tā ir radio draudzīgākā dziesma albumā, kam ir pat uzņemts videoklips (skatīt zemāk). “Daily Routine” stāsta par mūsdienu cilvēka ikdienu, kamēr “Taste” ir interesants skatījums uz cilvēka identitāti un gaumi. Brīnišķīgās vargāna skaņas var baudīt “Lion in a Coma”. Pilnīgs miers ir “No More Runnin”, taču jestrība valda “Summertime Clothes” un “Brothersport”. Sapnis, kā jau ikviena cilvēka svarīgs dzīves elements, pavīd dziesmās “Bluish” un “Also Frightened”. Apbrīnojami tas, ka albuma elementi jeb dziesmas ir reizē tik dažādi, bet kaut kā nepazūd un saglabājas tā vienotais koncepts.
Man šķiet, ka Animal Collective mūzikā interesanta ir radītā atmosfēra, dziesmu vārdi, savādais dziedājums, šajā albumā arī ritms, un neskaitāmās skaņas ikvienā dziesmā, ja apnīk viens, var mēģināt uztvert ko citu. Turklāt, šis albums ir riktīgs “augonis” (grower -- angl.).
Un pretēji valdošajam viedoklim neuzskatu, ka šīs mūzikas baudīšanai vajadzīgas kādas zālītes, mūzika un albuma vāciņš per se ir apreibinoši. Izbaudiet, kas vēl nav dzirdējuši šo!
Kiss You There!
Komentāri
Vispār baigi interesanti paklausīties, kā Animal Collective no tādas frīkfolka grupas ir apauguši ar kaudzi elektronikas. Un albūma vāciņš lieliski iederas. It sevišķi brothersport vidus daļā, kad tā dziesma it kā `ieķeras`. Dzīvnieku kolektīvs kļūst labāks no albuma uz albumu ;)