Vegānisma problēmas
Pirms nepilna gada rakstīju rakstu par vegānismu, un to, ka esmu kļuvis par šādas uztura filosofijas piekritēju. Diemžēl, sākoties rudenim un ziemai, ik pa laikam gadījās novērsties no šī ceļa, jo nācās sastapties ar vairākām problēmām. Idejiski joprojām uzskatu sevi par vegānu, tikai ik pa laikam man tiek “iebarota” gaļa. Lai cik smieklīgi neizklausītos iepriekšējais teikums, vēlos teikt, ka ir vairākas grūtības, ar ko nākas sastapties mūsdienās, esot vegānam un šis raksts būs šo grūtību uzskaitījums un, cerams, veicinās diskusiju.
Ēdiens bez gaļas.
- Pieejamais produktu klāsts veikalos. Pavisam vienkārši – lai cilvēks kļūtu par vegānu, tam ir jāatsakās no dzīvnieku valsts produktiem un jālieto tikai augu valsts produkti. Cenai ir jābūt adekvātai un nedrīkst vairākkārtīgi pārsniegt vidējās mūsdienu sabiedrības locekļa pārtikas izmaksas, jo es tomēr esmu tikai students.
- dzīvnieku valsts produktu pieejamība – nav normāli, ja ieejot veikalā, 80% no ēdamajiem pārtikas produktiem ir dzīvnieku izcelsmes, un ja 50% no veikala teritorijas aizņem govs piena produkti. “Sarkanā gaļa” pieejama dažādās formās un krāsās, tās cena ir atkarīga no “kvalitātes”, šiem produktiem eju garām, jo tie man neinteresē. Žēl gan, ka liela sabiedrības daļa tieši pie šiem plauktiem pavada visu iepirkšanās laiku un savu ēdienkarti balsta uz šo produktu bāzes. Pieprasījums rada piedāvājumu, un arī otrādi. Iztēlojies – olbaltumvielas un tauki šķiežas cauri ādas porām! Jauki.
- augu valsts produktu nepieejamība – 100% vegāns es biju aptuveni 6 mēnešus no marta līdz oktobrim, sezonā, kad svaigi augļi pieejami visur. Rudenī un ziemā nācās saskarties ar laika trūkumu un veikalos sanāca nokļūt laikos, kad svaigi augļi vienkārši nav pieejami. Ja tie ir atrodami, tad praktiski visi ir sapuvuši un tādus pirkt nav jēga, jo nauda vējā. Nākas novērot, ka lielā daļā veikalu augļu un dārzeņu stends neaizņem vairāk par 10-15%, pie tam lielākā daļa sapuvuši, bieži nauda tiek izšķiesta par sabojājušamies produktiem. Vai tiešām sākt taisīt tiesas prāvas pret pārtikas veikaliem??
- cena – veikalos, kur ir pieejama svaigi un kvalitatīvas izcelsmes augļi un dārzeņi, cena ir pārāk augsta, jo šādām precēm acīmredzot trūkst pieprasījuma. Ļoti žēl, jo šie studenta makam ir par dārgu un manam vēderam iet secen.
Gaļa.
- Veikalu pieejamība – katrs no mums dzīvo kādā atsevišķā vietā un apgrozāmies rajonā, kas ir pāris kvartālu attālumā no mājām. Tā kā es dzīvoju Rēznas koju “studentu ciemā” tuvākais pārtikas veikals man ir “Gotiņa 6″ – mazs ūķis – kurā atrodamie pārtikas produkti nav lielā izvēlē. Tur es neiepērkos. Citi apkaimē esošie veikali:
- “supergeto” pie SZF (1 pieturas brauciena attālumā) – lai gan veikals nesen pārdzīvojis interjera pārmaiņu laikus, augļu stends ir saglabājies vecum vecais, parasti atrodami pāris sapuvuši banāni, āboli un kivi. No dārzeņiem var atrast sapuvušus burkānus, pilnīgi brūnus tomātus un nograuztus gurķus. Pērkami ir tikai iefasēti augļi vai dārzeņi, vai arī jebkurš no minētajiem uzreiz pēc pieveduma (kas negadās bieži), kamēr produktus nav skārušas vietējās apkaimes iedzīvotāju (lasi – bomžu, urldzērāju un Romas tautas pārstāvju) ķetnas.
- “mahima” (starp kojām un “galeriju Azur”, 1 pieturas brauciens, tikai uz otru pusi) – krāmu pilns veikals, lai gan neesmu tur sen bijis. Augļi un dārzeņi atrodas pie pašas ieejas, reti kad kāds no tiem ir pērkams. Vegāniem pilnīgi nedraudzīgs, ļoti daudz gaļas un piena produktu, pilnīgs disbalanss.
- RIMI iekš “galerijas Azur” (2 pieturu attālumā) – visbiežākā izvēle, kur braukt. Augļu un dārzeņu izvēle ir samērā OK, tikai pirkt var “ejošos” augļus un dārzeņus, kas atrodas centrālajos stendos, jo tautās nepopulāros (rutkus, cukini, baklažānus, utt.) labāk nepirkt. Tie bieži vien ir sapuvuši, jo reti kurš tos pērk. Veikals vispār ir ļoti maz apmeklēts, garas rindas ir reti.
- RIMI iekš “MOLS” (jāiet ar kājām 15 min, ziemā par tālu) – labākais veikals apkaimē, jo tur ir atrodami vislabākās kvalitātes augļi un dārzeņi (pat salīdzinot ar “Azur”). Arī šad tad tur ir kaut kas sabojājies, bet nepatīkami tas, ka veikals atrodas tālu un, ejot ar kājām, ziemā izstaigāt neiespējami.
- centra pārtikas veikali – tur jau var atrast ko vairāk (izņemot varbūt Centra un Origo RIMI, kur dažbrīd ir ļoti apšaubāma kvalitāte), bet brauciens uz turieni parasti aizņem 15-20 minūtes vienā virzienā, ne vienmēr tam ir laiks. Pilsētas centrā, kā jau centrā, ir atrodami vairāki vegāna puncim draudzīgi veikali.
- Dižķibele/krīze – baismi nepatīk visas šīs pēdējā laika valdošais pesimistiskais nosakņojums tāda s**a kā ekonomiskā krīze dēļ. Cilvēki ir izdzīvojuši grūtākus laika periodus, bet te visi vaimanā, ka nu gals klāt. Neko darīt, jāēd ir visiem, tāpēc cilvēki izvēlas visādus it kā lētus un manās acīs pretīgus produktus, kas ļoti retos gadījumos ir augļi vai dārzeņi. Tādā veidā tiek maitāta veselība un nedomāju, ka kopsummā tas iznāk lētāk, jo arī desas un visi piena produkti ir dārgi. Cietēji pilnīgi noteikti ir arī vegāni/veģetārieši, jo augļiem un dārzeņiem ir maza aprite, tie bojājas un pūst, vājā pieprasījuma dēļ kāpj cena. Akcijas produkti nereti ir uz pūšanas robežas esoši dārzeņi un augļi. Krīzes dēļ jau mans maciņš arī tāds diezgan paplāns un izvēlos ne tos pašus veselīgākos produktus, bet jābūt ir ļoti uzmanīgam, jo arī pārtikas veikali “nespēlē pēc noteikumiem” un šajos apstākļos cenšas bezkaunīgi iesmērēt pēdējos draņķus.
Neēdams produkts, bieži sastopams Latvijas lielveikalos.
- Restorāni/kafejnīcas/ēdnīcas – tā kā vēl joprojām studēju LU un strādāju Rīgas centrā, man pa vidu darba un studiju procesam rodas liela vēlme kaut ko ielikt vēderā. Tā kā esmu nabaga students, neeju ēst uz pašām dārgākajām ēstuvēm, izvēlos salīdzinoši lētas un prastas ēstuves. Reti kurā no tām var atrast ko “negaļisku”, tāpēc dažbrīd man paslīd kāja un, izsalkuma nomocīts, es to gaļas kluci apēdu. Prieks, ka pēdējā laikā LU un Rīgas Domes ēdnīca AMICA ir iekļāvusi savā ēdienkartē veģetāros ēdienus un ļauj izvēlēties vienu no diviem ēdieniem. Tas priecē. Grūti arī tad, kad notiek sabiedriskas “izēšanās” kopā ar kolēģiem, izvēlēties vegānisku ēdienu no piedāvātā klāsta un izņemt gaļu no gaļēdājiem domāta ēdiena nav vegāniska pieeja. Vegānisks ēdiens nav “ēdiens bez gaļas”, tas ir ēdiens, kurā augļi, dārzeņi, ogļhidrāti un augu olbaltumvielas ir sabalansēti nepieciešamajās attiecībās.
- Apkārtējo viedoklis un spiediens – dažbrīd tas ir ļoti kaitinoši. Cilvēki zobojas par vegāniem un veģetāriešiem un uzskata, ka bez dzīvnieku valsts produktiem nav iespējams iztikt. Atbildei jāsaka, ka izdzīvot tikai ar gaļu nav iespējams pat vienu dienu, gaļai garšu piedod tikai un vienīgi augu valsts garšvielas. Taču ļoti grūti ir tad, kad sanāk viesoties pie citiem un atteikties no ēdiena, kura pagatavošanai veltīts daudz laika. Te nu laikam jāliek lietā postmodernais cinisms – jāignorē šī cilvēka pūles un jāliek saprast, ka cilvēki ir dažādi. Citi vegānismu uzskata par modes trendu, to parasti saka cilvēki, kam pašiem mode ir dzīves vadmotīvs. Te jāatkārto Hakslija domugrauds – ikviens, kas vēlas darīt ko labu cilvēcei, saskaras ar naidu – man dažbrīd grūti izprast to cilvēku domas, kas pēkšņi kļūst aizstāvoši agresīvi pret mani, kad saku, ka gaļu neēdu. Tie laikam domā, ka es aizskaru viņus vai aizliegšu tiem to vienu no mūsdienu samaitāto dzīvju baudām – ēst gaļu. Turklāt pēc novērojumiem droši varu teikt, ka liela daļa cilvēku atviegloti nopūšas, kad es pasaku, ka “tomēr gaļu ēdu (un neesmu sagājis sviestā!)” – tas daudz ko liecina par mūsdienu sabiedrību.
Par šitanīm vegānisma problēmām aizdomājos tad, kad “netīša” gaļas ēšana man pa pēdējo mēnešu periodu apnikusi, pie tam esmu saaukstējies – esmu pārliecināts, ka tas ir nepareizā uztura dēļ. Turklāt, labsajūta un enerģijas apjoms vegāniem ir daudzkārt lielāks kā gaļēdājiem, to pēc pēdējā gada laikā veiktiem eksperimentiem varu teikt droši.
Komentāri
Būt vegānam Latvijā patiešām varētu būt salīdzinoši grūtāk (ja salīdzina ar Rietumeiropas piedāvājumu), taču tāpēc ir lielisks vidusceļš – veģetārisms (vegānismā dzīvnieku valsts produkti un izstrādājumi netiek lietoti vispār, savukārt veģetārisms pieļauj olu, piena, medus produktu lietošanu).
Es pats esmu veģetārietis nu jau ~3 gadus un no šī principa neesmu atkāpies. Kad kļuvu par veģetārieti, dzīvoju mazpilsētā un bija mazliet grūtāk ar to piedāvājumu veikalos, taču, kopš dzīvoju Rīgā, problēmas izpaliek.
Apkārtējo viedoklis un spiediens, savukārt, ir subjektīva lieta un kļūst par problēmu tikai tad, ja tu pats to pieļauj. Te gan akmens arī mūsu plašsaziņas līdzekļu dārziņā, kuri par šo jautājumu runā diezgan maz.
Biškuīt šauj pār strīpu par tiem dārzeņiem.
Dārzenis ir un paliek dārzenis un tas ir labs tikai attiecīgajā sezonā. Ja gribi ēst tomātus visu cauru gadu (kas būtībā nav normāli mūsu platuma grādos dzīvojot), tad rēķinies ar to, ka viņi nebūs ļoti svaigi – labākajā gadījumā nesen no “rūpnieciskajiem pagrabiem” (nezinu kā viņus pareizi sauc) iznesti. Un protams, ka tie bojājās pie mazākās spaidīšanas/transportēšanas utt., jo tas dārzenis jau savu “termiņu” sen ir pārdzīvojis.
Tādi dārzeņi, kas ir lietojami visas sezonas ir ļoti neliels skaits un to uzglabāšana ir piņķerīgs un nepavisam ne lēts prieks. Tie jānovāc ar rokām, jo jebkurš agregāts draud tos sabojāt, tos jāglabā nesaspiestus, pareizā temperatūrā un mitrumā, tāpēc baurot, ka dārgi un sūdīgi nevajadzētu.
Par gaļu ir pavisam cits stāsts – to vienmēr var sasaldēt un pēc tam atsaldēt. Kvalitāte samazinās, bet ne katastrofāli. Savukārt ar dārzeņiem – diez vai kāds gribētu ēst sasaldētus un pēc tam atsaldētus dārzeņus/augļus. Tāda pļura vien sanāktu.
Un galu beigās – nesaprotu – ar ko tad tie visēdāji ir sliktāki par vegāniem? Vai tad tāds dzīvnieks kā lācis, kas ēd gan to gan to ir slikts? Ja reiz daba ir iekārtojusi tā, ka cilvēks ir visēdājs, kāpēc tam pretoties?
Piekrītu Pipukam, ka dārzeņi ziemas un agra pavasara laikā veikalos nav lemti labi izskatīties – ja vien nav labi samumificēti. Un vienlaikus man liekas, ka cilvēki ir pārāk izvēlīgi attiecībā uz dārzeņiem to svaiguma ziņā :) Bet piekrītu, ka pēdējā laikā iebojājušos dārzeņus veikalos var redzēt vairāk.
Eduardam: zinot par piena un olu industriju aizkulisēm, kur govju un vistu likteņi, manuprāt, neatšķiras no gaļai paredzēto likteņiem, veģetārismu īsti negribas saukt par “lielisku vidusceļu”…
Vegānot man izdodas jau vairāk kā gadu un kaut arī pa retam “sagrēkoju” ar kādu svešu cepumu (kur noteikti ir kaut kas no piena/olām), uzskatu, ka būt par vegānu ir daudz vienkāršāk, nekā mūsu sabiedrībā uzskata. Kur nu vēl zaļajā sezonā, kad tirgi ir pilni ar dažnedažādiem vietējiem labumiem. Darba dienu pusdienas parasti atrodu tajā pašā LU ēdnīcā, lai gan reizēm gadās iztikt arī tikai ar visādiem salātiņiem. Taču tādiem gadījumiem vienmēr pie rokas ir kādi riekstu krājumi (kas vairumā iepirkti atlaižu laikā).
P.S. Manuprāt, pamatīgu labumu vegānisma īstenošanai radīja humosa parādīšanās LV veikalos – šo produktu lietoju gandrīz katru dienu. Žēl gan, ka pie vairs nav pieejami dažādie “So soja” produkti – jogurti, krēmi un tofu brīnumi – tie jau tādi lielā mērā vegāniem domāti produkti, taču diemžēl mūsu ir pavisam maz – tāpēc arī pazuda.
Jo plašāku ēdienu klāstu tu esi spējīgs ēst, jo pasaulē mazāka bada problēma.
Iedomājies, ja visa pasaule pateiktu: “ēdīsim tikai dārzeņus”?
Man pazīstams zemnieks pastāstīja, ka tad vajadzētu izcirst gandrīz visus pasaules mežus un pārvērst tos tīrumos lai tikai pabarotu tos 6 miljardus.
Un tici vai nē, zemkopība ir daudz netīrāka par lopkopību.
Nu nezinu, man liekas, tā problēma ir stipri pārspīlēta. Vegāni taču var ēst arī riekstus, sēklas, putraimus (griķi, mieži, rīsi, grūbas, lēcas utml). Ziemā ar tiem pilnīgi pietiek.
vegāns latvijā esmu nu jau gandrīz 4 gadus, un nekādas vainas. tā ka vajag tikai gribēt un mazāk meklēt atrunas ;)
protams, ir prieks apmeklēt eiropas metropoles, kur veikalos var atrast dažnedažādākos vegāniem paredzētus izstrādājumus (sojas burgeru kotletes, sojas salami, sojas vēl daudz kas cits utt).
man liekas, ka to nevajag uztvert kā kaut kādu apgrūtinājumu un esmu tik īpašs, bet vienkārši izslēgt iespēju, ka varētu ēst arī citādi, un līdz šim vēl neesu nomirusi badā
un tas, ka tev līdz kaut kādam veikalam jāiet ar kājām pāris min, tas gan ir labs iemesls ēst gaļu :D
tad jau cilvēki laukos vispār mirst badā. man tuvākais veikals ir kiosks pansionātā, kur var nopirkt cepumus, desu, sieru, pelmeņus, marinētus gurķus, baterijas un vēl pāris lietas. es vienmēr uz veikalu braucu ar riteni, līdz pilsētai ~ 6km, un nekāda vaina. arī mājās ejot var iegriezties veikalā, neticu, ka nekad nesanāk pamest māju un doties garām kādam pārtikas veikalam nejauši
sabiedriskā ēdināšana – vienmēr var sataisīt burciņā sev līdzi kaut ko ēdamu
padari to par savu ikdienu, un nemeklē lieki grūtumu tur, kur tā nav , lai veicas (:
zini, tu neesi vegāns, bet kretīns gan. šis citāts:Iztēlojies – olbaltumvielas un tauki šķiežas cauri ādas porām! Jauki.
ne jau tāpēc es izlemšu , vai ēst gaļu, vai neēst.
jauki, ka te komentāros ir normāli cilvēki, bet tavs raksts ir tāds kā anti un pro praidistu raksts :P
spriežot pēc tā, ka Tu esi gatavs ēst gaļu arī tādos gadījumos, kad nav jautājums par dzīvību vai nāvi, es apšaubu cik gatavs Tu tiešām esi vegānam dzīves veidam. man nekad neienāktu prātā apsvērt gaļas ēdienus kādā kafejnīcā, jo man tie ir daudzu gadu veģetārisma gaitā kļuvuši vienkārši pretīgi. mūsdienu rīgā _visur_ var paēst (t.i. apmierināt izsalkumu, bet ne vienmēr gluži glauni izbaudīt maltīti) veģetāri, arī lu kafejnīcā, tāpēc kādēļ Tu izvēlies gaļu? jā, vegānam būt prasa vairāk laiku & apdomāšanos, taču makam tas ir tieši draudzīgāk nekā būt visēdājam, jo pamata pārtikas izmaksas ir mazākas, gan arī vienkārši atkrīt ēst restorānos/ēdnīcās. labāk vāri mājās lielu katlu & ņem sev līdzi. neesi bēbītis & izgriez tam tomātam to iepuvušo daļiņu – kas tur! laukos arī kukainītis izgrauž, to Tu smādētu? &, starp citu, saldēti dārzeņi nemaz nav tik slikti, it sevišķi zupām & sautējumiem, & sanāk liela dažādība par stipri mazāku cenu, nekā, ja tos pirktu svaigus.
novēlu Tev spēku, apņemšanās, kā arī sirsnīgu velmi sekot šim dzīves veidam – tā nav mode! ja tas nejūtas dabiski, varbūt tas nav īstais ceļš Tev.
p.s. kubikson, iesaku Tev izglītoties: http://www.goveg.com/worldHunger.asp
piedod, mans šis raksts liekas vairāk kā sevis žēlošana. un situācija ar dārzeņiem ir pārspīlēta (galu galā eksistē vēl tāda lieta kā – tirgus). ja labi parakājas, tad var arī atrast kādu daudz maz normālu dārzenītii veikala plauktos (neatkarīgi no sezonas), protams, vai tas būs latviešu vai citu audzējums – tā jau cita lieta.
galu galā, tev neviens nespiež būt par vegānu. un liekas, ka, tomēr tā pārliecība, kāpēc to dari (esi vegāns) – klibo.
Klau, veči! Bet augu valsts tak ar’ i’ dzīva!!! Kā tad ar postu kas tiek nodarīta dabai!? Tā pamatīgi iedziļinoties visā tajā huiņā sanāk ka pat pakustēt nedrīkst- padomā tik cik daudz mikrobu un baktēriju nogalina pie katras kustības!!!
ar mani ir tā,ja iedzeru pienu nan liekas ka esmu sevi sasmērējusi no iekšpuses ,par gaļu nerunāju vispār tad gribas taisīt ģenerālo tīrīšanu.,