Par ko balsot Latvijā?
Šīs būs manas otrās vēlēšanas mūžā. Par spīti manai “zaļoksnībai”, skolā un dzīvē esmu mācīts izvēlēties no pāris cilvēka loka dažus, kas spētu reprezentēt tautu vai kādu daudz lielāku vai mazāku cilvēku kopumu, un ka tas esot pareizi. Tā kā man patīk par visu pārliecināties pašam un daudzām mācītām/stāstītām lietām es neuzticos, tāpat es neuzticos tādai lietai kā valdībai, kur nu vēl idejai, ka maza cilvēku kopiena spētu reprezentēt lielākas sabiedrības masas īpašības, pilnīgi noteikti ne kopienā, kuras populācija būtu lielāka kaut vai par 50000 iedzīvotājiem. Rezultātā tas noved pie vispārējas viduvējības, “masu viedokļa” uzvaras, individualitātes trūkuma, varaskāru cilvēku ar “supermena” sindromu nonākšanu pie varas un elastīgas rīcībspējas impotences sarežģītās dzīves situācijās. Tāpēc man ne sevišķi tuvas ir sociālās vai politikas zinātnes (lai gan vienu tādu jau bakalauros “nolauzu”), jo liela daļa šo zinātņu teorijas nav fundamentālas, tās ir pareizas tikai pie noteiktiem apstākļiem, bet cilvēkiem raksturīgais subjektīvisms ātri vien šīs teorijas apgāž, un kārtējais mēģinājums izskaidrot cilvēku kā racionālu būtni cieš neveiksmi.
Uzskatu, ka ārējais spēks cilvēku rīcības ierobežošanai nav vajadzīgs. Ja cilvēks darbojas pēc principa “noziegums -> sods -> noziegums”, tad nekas labs no viņa nevar sanākt. Sabiedrībai ļoti slikti ir tad, ja visi tās elementi darbojas tikai ārēju likumu robežās, kamēr tikai retajam no tās darbojas iekšējās morāles un ētikas mehānisms. Var paskatīties kaut vai uz bērniem, kas auguši vardarbīgās ģimenēs un mīlošās ģimenēs, un salīdzināt tos. Lai arī kāda būtu mana nostāja pret “demokrātiju” mūsdienu izpratnē, zinu, ka vēlēšanu ignorēšana pilnīgi noteikti nav izeja. Galvenokārt tāpēc, ka nebalsojot, tu pastiprini esošo sabiedrības domu (līdzīgi kā garšas pastiprinātājs, jo tavas nīkulības rezultātā mazlietiņ lielāku svaru iegūst ikviena cita balss) un, nobalsojot par kādu partiju, tu atbalsti vienu partiju, bet noraidi daudzas citas. Protams, tava balss ir piliens jūrā, bet tas jau ir tieši tas, par ko es runāju iepriekš – cilvēks vairs jau nelemj par sevi, viņš ir sabiedrības un tās ielikteņu varā . Un par ko tad šādā situācijā balsot?
Eiroparlamenta vēlēšanas. Eiroparlamenta vēlēšanas manī, un es domāju, ka daudzos citos neizraisa pilnīgi nekādu interesi. Cilvēki, kas sēž Eiropas krēslos, saņem daudz naudas, bet jēga no tā viena ir pavisam maza visā Eiroparlamenta lēmumpieņemšanas procesā, turklāt, viena cilvēka balss vēlēšanās ir pavisam sīciņa, sīciņa, pavisam nemanāma. Šīs vēlēšanas manās acīs ir pavisam bezjēdzīgas. Bet ne par to ir stāsts. Nesen aizpildīju vēlēšanu EU Profiler testu, kurā atklājās sen zināms fakts – manām vēlmēm atbilstošas partijas Latvijā vispār nav.
Līdz ar to, ja nav atbalsta tādam potenciālajam politiskam spēkam, par ko es gribētu vēlēt, man agri vai vēlu (balsojot vai nebalsojot) sanāk izteikt atbalstu partijai, par kuras vērtībām man “nospļauties”. Lieki piebilst, ka daudzās citās valstīs aina ir savādāka – daudz maz nosegts ir viss politiskais spektrs un partiju skaits ir 2x mazāks. Par to var spriest tikai vienu – visas partijas būtībā Latvijā ir vienādas, lai ko tās arī teiktu un darbojas tikai savās (lasi-”biezo” un virs vidusslāņa esošo cilvēku) interesēs, kā jau tas īstām centrējām/labējām partijām pienākas. Manis interesējošā politiskajā spektrā parasti citās ES valstīs darbojas “zaļās” partijas, taču mūsmāju ZZS klīst pavisam citos medību laukos, ne tur kur vajadzētu un nepavisam neatbilst “zaļās partijas” principiem.
Pašvaldību vēlēšanas. Pašvaldība atšķirībā no valsts vai to savienības ir maza komūna (izņemot galvaspilsētu un citas lielpilsētas). Cik man nācies pārliecināties maģistra studijās, mazajās pašvaldībās šīm vēlēšanām ir liela nozīme, galvenokārt tāpēc, ka cilvēka balsij ir vērtība un cilvēki šajās teritorijās personīgi pazīst viens otru – tas jau ir daudz tuvāk cilvēka pirmatnējās kopienas lēmumu pieņemšanas procesam, kas ir dabiskāks nekā balsošana par priekšvēlēšanu laikā radīto nepatieso tēlu, uz kura āķa kā tāda stulba un jau beigta šprote uzķeras vidējais iedzīvotājs.
Par nacionālismu mūsdienās. Ir tikai viena rase – cilvēka rase. Daži savu priekšvēlēšanu laika kampaņu saista ar nežēlīgo nacionālismu un baidās no krievu invāzijas, paužot to pat ļoti atklāti. Vēlos teikt to, ka visi Ulmaņlaiku slavinātāji un patriotisma (kas robežojas ar atklātu rasismu un nacismu) kaldinātāji ir par gadiem 80 aizkavējušies pagātnē. Tad bija pavisam citi laiki un protekcionisms, nacionālisms un sava valsts bija galvenās vērtības ne tikai Latvijā, bet citur pasaulē. Tagad bez citu valstu produktiem pēc pāris dienām šie nacionālisti jau čurātu biksēs. Ne tas ir svarīgi – nozīmīgi ir saprast, ka visi cilvēki savā būtībā ir vienādi un šķirot pēc rases, tautības, dzimuma ir muļķīgi, galvenais ir tas, lai viņi ir sirdī labi un jauki, nesavtīgi un saprotoši. Taču tas jau ir atsevišķs stāsts, kam varbūt kādreiz būs turpinājums.
Manas vēlēšanas. EP vēlēšanās balsošu par to, kas atrodas vistuvāk manam aplim (shēmā), bet par pašvaldības vēlēšanām man nav ne jausmas, jo es nedzīvoju tur, kur balsoju.
Komentāri
Prātīgs viedoklis, mmjess. Eiropas parlamentam man arī sanāk līdzīgi http://twitpic.com/3y9qz aber par pašvaldībām man patika Kirila ideja http://kirils.com/?read=553&_cc=63 , lai gan izpildījums švaks un tur sanāk vairāk viņa pašreklāma nekā reāls manifests.
Par ncionālismu nepiekrītu. Protams, ir izņēmumi, bet kopumā neviens nevēršas pret citām tautām vai rasēm. Galvenais uzsvars tiek likts uz kultūras un valodas saglabāšanu, kā arī savas zemes neizpārdošanu citiem. Tas saistīts arī ar protekcionismu un muļķības ir tās, ka ar to vairs nenodarbojas – ES vecās valstis to vien dara. Par to, ka valstij cilvēkos ir vērtība – mēs labi redzam, kas notiek, ja tā tas nav. Šobrīd lielākajai daļai cilvēku ir svarīga tikai nauda, nauda, nauda – un tas viss ir bizness, nevis valsts ilgtermiņa veiksmīga vadīšana. Tikai domājot par valsti kā galveno vērtību var kaut ko sasniegt ilgtermiņā.
Par cilvēkiem runājot un nacionālo jautājumu(Pilnībā piekrītu). Šo rakstu var publicēt avīzē pirmā lapā.