Marts bija mans produktīvākais mēnesis kopš blogošanas uzsākšanas nepilnus divus gadus atpakaļ. Tā kā jūtos atkal nedaudz vairāk piederīgs Latvijas blogosfērai, tad izteikšu pāris domas par visu to. Gribu vērst uzmanību uz to, ka daudzi blogeri neizprot jēgu šai padarīšanai un tikai maitā gaisu.
Visi lasa/klausās/skatās ziņas. Ja ir noticis kāds notikums un par to jau ir ziņojis kāds lielais Latvijas medijs, lieki ir šo ziņu pārpublicēt un pasniegt kā baigo jaunumu. VISI TO JAU ZINA!! Vienlīdzīgas ziņas gadījumā blogs vienmēr zaudē lielajam medijam. Piemēri šim ir ļoti daudzi un nemitīgi atkārtojas ik dienas. Ja arī raksti par ko, kas jau ir bijis pieminēts, centies radīt kādu pievienoto vērtību, kas būtu pēc iespējas bagātāka.
Pirms raksti, pameklē. Latvijas blogosfēra aug un ar katru brīdi kļūst aizvien lielāka. Tu vairs neesi tas vienīgais, kam interesē Tibeta, indīroks, Amarok vai Radiotehnikas tumbas. Pirms raksti, pārliecinies, vai kāds par to jau nav rakstījis iepriekš. Izsekot visām ziņām dienas garumā nav iespējams, bet sameklēt blogu rakstus var arī ar meklētāju. Vēl labāk ir tad, ja atsaucies uz citu - tas ir labs žests.
Statistika nav galvenais. Manam blogam unikālie apmeklētāji ir maz - aptuveni 40 ik dienas, un nedaudz zem 100 lielajās rakstu dienās. Bet man vairāk nevajag. Uzdzīt lielu statistiku nav grūti, jāraksta par populārām lietām, jākomentē citi un jāgaida, kad tevi komentēs citi. Bet uzdzīt augstu reitingu mākslīgi, spēlējoties vienam ar otru, nav milzīgs panākums. Daudz nopietnāk ir tad, ja ar tevi rēķinās lielie mediji vai saprātīgi cilvēki un nevis radiovadāmā masa, kas ieklīdusi tavā lapā nejaušības pēc.
Raksti, lai lasītu pats. Kad raksti kaut ko, padomā vai pats lasītu ko tādu un komentētu. Nemēslo upē, no kuras pats dzer. Tu esi daļa no blogosfēras, par visu nekad neuzrakstīsi, tāpēc centies aizvietot caurumus, atrast ko jaunu, par ko neviens nav rakstījis. Tieši šādi raksti padara blogus par spēcīgu mediju. Esi kā žurnālists, kas izsalcis pēc labām ziņām, nevis kā bomzis, kas vāc pabiras un dod citiem tās sliktākās.
IT tēmas ir visbīstamākās. Un visdebīlākās. Katru rītu lasu ārzemju digg, reddit un googlenews. Tie ir mani galvenie informācijas avoti, daudzas ziņas jau ik pa laikam atkārtojas tur, bet tas tomēr ir diezgan pietuvināts ziņu pirmavotam. Latvijā gandrīz visi izliekas par baigiem IT speciālistiem un tik “štancē” to pašu. Piemēri tie paši nesenie - Skype 2.0 Linux, Flickr video, Wordpress 2.5, Mozilla Firefox katra(!) beta, Twitter, iPhone padarīšanas, kurtuesi.lv, ubuntu jaunā versija, utt. - katra šāda ziņa lavīnveidīgi piesārņo ziņu vāktuves un piesmirdina pasauli. Un tas, ka tavs blogs ir sens vai populārs nedod tev vienīgajam tiesības uz IT kakām. Tāpat par katru neuzrakstīsi, tam domāti IT portāli, kas priekšlaicīgi testē kādu produktu vai atrodas soli priekšā masu patēriņam. Nedomāju, ka daudzi IT “spečuki” šeit zina ko vairāk par parastu lasītāju tur - štatos. Un jautājums - vai visa mūsu dzīve ir tikai plastmasas nieciņi?
Tās nav sacensības. Dažbrīd liekas, ka daudzi ir tā apmāti ar statistiku un citu nomelnošanu vai slavēšanu, ka pilnīgi riebjas. Raksti par statistiku, topiem, raksti par rss agregatoru barotnēm, labie/sliktie blogi, mans/tavs, nemitīga nomelnošana komentāros (labi, ka ne šeit), agresivitāte un ignorēšana - tas tikai rada konfliktu, jo uzliek mērķi būt labākam/populārākam par citu, kas ne pie kā laba nenoved. Es nesāku blogot, lai apsteigtu citus vai lai būtu labāks par citiem. Tam nav nozīmes.
Kāpēc? Šo rakstīju vairāk kā lasītājs un nevis rakstītājs, lai norādītu uz savām un citu kļūdām. Pēdējā laikā pāris blogi mani vienkārši tracina ar pilnīgu trulumu un bezgaumību ziņu saturā. Gan jau paši zinās, kuri tie ir. Nesaprotu, kāds kaifs ir rakstīt mēslus un priecāties par tādu pašu auditoriju. Protams, es varu nelasīt, bet tad jau nepaliek nemaz ko lasīt, tik pāris prātnieki. Par gaišāku nākotni!
Beidzot esmu kļuvis brīvs no 
