Pēc nesen Brazīlijas mūžamežos pirmatnējās, neskartās civilizācijas atklāšanas biju izbrīnīts, ka tādas vēl notiek. Biju pārliecināts, ka atrast neskartas pirmatnējās ciltis satelītu un GPS laikmetā nav iespējams, jo viss taču ir izpētīts, kā arī šādas ciltis iznīcinātas vai asimilētas. Rokoties dziļāk, izrādās, ka tādas neskartās ciltis pasaulē ir vairāk kā 100. Šīm visām ir piemērots neaizskaramības statuss, jo, pirmkārt, tās ir aizsargājamas civilizācijas, otrkārt, pirmatnējo cilvēku nonākšana saskarsmē ar mūsdienu civilizāciju var būt tiem nāvīga, jo šo cilvēku organismiem ir vāja imunitāte pret mūsdienu slimībām.
Pirmatnējo cilvēku domas. Dīvaini būtu zināt, ko gan domā šie pirmatnējie cilvēki par pasauli sev apkārt, kādus sapņus sapņo un kāda ir to ikdiena. Domājams, ka tā krietni atšķiras no mūsdienu cilvēka dienas plāna. Un vispār, mēs esam kā citplanētieši šiem pirmatnējiem cilvēkiem..
Laimīgāka dzīve. Būdami homo sapiens, pirmatnējie cilvēki ir mūsu sugas brāļi, un savu prāta spēju vai fizisko dotumu ziņā ne ar ko neatpaliek. Taču uz viņiem neattiecas ne likumdošana, ne tautsaimniecības rādītāji, gadžeti un ne arī politiskās kaujas un citas mūsdienīgas padarīšanas. Man liekas, ka pirmatnējās civilizācijas dzīve ir daudz patīkamāka, laimīgāka un mierīgāka, jo vajadzības un sabiedrības prasības pret indivīdu ir krietni vien zemākas.
Maslova piramīda. Pirmatnējā cilvēka un mūsdienu cilvēka Maslova vajadzību piramīdas krietni vien atšķiras, taču, lai mūsdienu cilvēks realizētu sevi, tam ir jāiziet cauri milzīgai mašinērijai, kaut vai lai tikai sasniegtu pilngadību, cilvēka smadzenes bieži vien tiek aizlietas ar muļķībām tā, ka tas jau vairs nespēj radoši domāt, bet dzīvot tikai iedomātā, ierāmētā pasaulē. Turpretī, pirmatnējiem cilvēkiem, kas nav pazaudējuši saikni ar dabu, visas ikdienas darbības ir ar jēgu:
- medīt, apstrādāt zemi - lai paēstu;
- uzbūvēt māju, izgatavot ieročus - lai būtu drošība;
- būt cilts loceklim - piederība ciltij;
- panākumi medībās vai savā amatā, cienīt citus - slava, pašpārliecinātība;
- dievu, garu pielūgsme, zīmējumi, dejas, dziesmas, rituāli - pašrealizācija.
Tā lūk - seno cilvēku dzīvei nebija ne vainas! Tikai nez kurā brīdī radās vajadzība pēc lielākas civilizācijas?? Vai tehnoloģiskais progress??
