Pēdējā laikā esmu nedaudz aizrāvies ar dažādu CMS (Content Management System = Satura vadības sistēma) izpēti un lietošanu. Pēc pavisam neilgas meklēšanas tika uziets fakts, ka Drupal ir viens no labākajiem risinājumiem, ja vajag kaut ko vairāk par blogu. Šeit gan jāatzīmē, ka mana līdzšinējā pieredze ar web lietām ir bijusi tikai Wordpress sakarā un manas PHP/MySQL/CSS zināšanas zem vidējā. Taču, pēdējo 2-3 mēnešu laikā prasmes ir nedaudz pieaugušas un arī parādījušās pāris idejas, kur šīs zināšanas varētu pielietot.
Wordpress - kas savādāks?? Wordpress radītāji par savu veikumu saka “state-of-the-art publishing platform”, kas to tik tiešām arī nozīmē, jo pēc nonākšanas Drupal pasaulē ļoti pietrūkst smalki nostrādātie grafiskie elementi administrācijas panelī. Turklāt, Drupal administrācijai un lapas apskatei jāizmanto divi atsevišķi pārlūki, kas sagādā lielas neērtības sākumā, ja pierasts pie Wordpress. Taču tas viss būtu sīkumi, jo Drupal iespējas ir daudzreiz plašākas kā Wordpress, tikai žēl, ka šī apgaismība nāk ar laiku, kad jau izprasta tādu moduļu kā CCK un Views darbība un kad skaidrs tas, kā vispār darbojas viss Drupal dzinējs un kā viss pārējais tam pamazām līmējas klāt. Protams, abi produkti ir open-source un tas, manuprāt, arī ir visu panākumu pamatā.
mad_skillz.CSS ir apbrīnojams cilvēces izdomājums. Ne velti Wordpress lapas apakšā ir smalks citāts “code is poetry”. PHP un MySQL zināšanas, kas iegūtas Wordpress, noder Drupal un arī citos CMS. Tagad apmeklējot citas lapas internetā, ļoti interesanti ziņkārīgam prātam šķiet tas, kā katra no tām izveidota - tad talkā nāk WebDeveloper. Ļoti interesants škiet CMS Silverstripe, kas izskatās gandrīz tikpat ērti lietojams kā Wordpress.
Nākotnes plāns. Viens no šādiem ir uzlabot esošo/nedarbojušos lapeli par mūziku par kaut ko lietojamu un izdarīt to tieši ar Drupal palīdzību, jo lielākā daļa no idejām šīs lapas sakarā nav izdarāmas, izmantojot Wordpress - tam nepieciešams spēcīgāks CMS, tāds kā Drupal vai Silverlight vai desmitiem tiem līdzīgo.
Nevaru joprojām samierināties ar to, ka tagad tikai ASV pilsoņiem ir pieejams Pandoras Radio. Lai arī tas viss ir skumjš stāsts ar nelaimīgām beigām, man tomēr ir samērā priecīga, bet pilnīgi noteikti ne svaiga vēsts.
Pandoras cilvēki, par spīti aizliegumam mums klausīties labu mūziku un baudīt viņu darba augļus, tomēr ir gatavi visai pasaulei aizraujoši pastāsīt viskautko par mūziku savā podkāstā, kas atrodas šeit.
Muzikoloģijas šovs. Šādos vārdos paši pandoras bloga radītāji sauc savu podkāstu. Manuprāt, šis ir pats interesentākais veids kā apgūt ko jaunu mūzikā un saprast dažādas tās sastāvdaļas un pamatidejas. Piemēram, man vajadzēja tikai nedaudz vairāk kā 10 minūtes, lai saprastu, kas ir taktsmērs - samērā vienkārša, pat elementāra ideja, ko es nekad tā īsti nebiju sapratis līdz galam. Interesanti piemēri iz rokmūzikas palīdz informāciju sagremot daudz ātrāk un padara to visu par aizraujošu procesu.
Kādu laiciņu jau sanāk iesmiet par dažiem vieglas naudiņas tīkotājiem iekš interneta ārēm. Daži to sauc par nopietnu interneta biznesu, citi par interneta mārketingu, bet dziļi savā būtībā tā tomēr ir tā pati vecā piramīdas sistēma. Ārzemēs tā jau ir pierasta lieta, bet tieši pēdējā gada laikā pāris šmurguļi sarosījušies arī šeitan.
Piramīdas sistēma. Saukta arī par Ponci shēmu (ar nelielām atšķirībām), par godu itāļu imigranta Čārlza Ponci biznesa darbībām iekš ASV XX gadsimta sākumā, par kurām arī pats ticis sodīts. Ideja ļoti vienkārša - piedāvāt cilvēciņiem iespēju ieguldīt naudu projektā ar augstu atdevi īstermiņa periodā (daudz augstākiem procentiem nekā piedāvā bankas un investīciju projekti vai fondi). Šie augstie procenti rada neparasti augstu investoru pieplūdumu, to skaits pieaug tieši proporcionāli informācijas plūsmas ātrumam par projektu. Nauda, kas tiek izmaksāta kā papildus procenti ieguldītajam, protams, nāk no jauno investoru ieguldījumiem. Sistēma jau lemta neveiksmei pašā sākumā un tad, kad ieguldītāju straujais pieaugums krītas, “dāsnais” sistēmas izveidotājs nemanāmi nozūd un vairs nav atrodams.
Mūsdienu internets. Tagad internetā pastāv šīs piramīdas shēmas neskaitāmi atvasinājumi, dziļi tajos nav jāiedziļinās, svarīgi ir saprast to, kā darbojas naudas plūsma. Pareizāk sakot, tādas nav, tā ir tikai iekšienē, bet uz āru no paša projekta nekas neplūst, tikai iekšā no lētticīgajiem cilvēciņiem. Jā, ir pāris tipi, kas saka, ka nekas nav jāiemaksā, bet agri vai vēlu vispār tev nesamaksās vai pieprasīs ko samaksāt, lai iegūtu nopelnītu. Piečakarēs anyway.
Kāpēc cilvēki uzķeras? Cilvēks ir tāda būtne, kas nemitīgi cenšas grib būt pārāks par citiem. Brīdī, kad tiek padzirdēta šāda iespēja, par kuru it kā neviens nav dzirdējis, viegli finansiāli ieguvumi, kas nāk par neko, pat nepaskustinot smadzenes, to pārņem tāda dievišķīga sajūta, it kā nupat būtu atrastas zelta vai naftas raktuves piemājas dārziņā. Šis “man būs daudz naudas - un lai tie muļķi strādā!” efekts nostrādā perfekti uz cilvēka apziņu un pēc tam, kad saņemta pirmā izmaksa no šādas sistēmas, rodas simtprocentīga uzticība, kas liek piesaistīt citus šādam “biznesam”. To pašu iemeslu dēļ cilvēki uzķeras arī uz cietumnieku TELE2 akcijām. Virtuālā vide ir pateicīga tādām nodarbēm, jo, satiekoties aci pret aci cilvēku, lielu lomu nospēlē neverbālā valoda un žesti, kas liek mums kļūt uzmanīgākiem, bet internetā mēs uztveram tikai tekstu un bildes, kas sola naudas kalnus un tiem viegli noticam.
Kāpēc tas ir slikti? Tāpēc, ka tiek mānīta sabiedrība. Visi taču zina, ka nekas nevar rasties no nekā un naivi noticēt, ka tādas summas tiks maksātas par lapu aplūkošanu, spama e-pastiem vai klikšķiem iekš kaut kādas sūdainas lapeles, un nodrošinās ikmēneša iztiku, ir smieklīgi. Es, piemēram, nemaksātu ne kapeiku par to, lai kaut kādi naudaskāri cilvēki vienkārši klikšķinātu manu blogu vai kādu citu lapeli. Neviens nemaksātu.
Protams, veikli un izmanīgi cilvēki šeit var dabūt pāris kapeikas, atrodoties pašā piramīdas galvgalī un piešmaucot pelēkos. Mana sirdsapziņa neļautu man atrasties tādā pozīcijā, zinot to, ka no debesīm nauda nekrīt. Laiks ir pārāk dārgs, lai to izšķiestu šādās padarīšanās. Turklāt šādu shēmu veidošana un popularizēšana ir krimināli sodāma darbība, kura laikam Latvijas likumdošanā vēl nav īsti nostrādāta (neesmu jurists, palīdziet!). Pirms diviem gadiem liels notikums bija lielākā pasaules interneta šmuguļa 12DailyPro sabrukums, kuru, kā vēlāk izrādījās, vadīja viena tumšādaina sieviete pusmūžā no sava mājas datora, piečakarējot vai puspasaules! Lieki piebilst, ka es pats savā jaunības debīlismā un maksimālismā biju apčakarēto skaitā, bet tā bija lieliska mācība par zemu cenu. Video par šo zemāk.
Turpretī, Google AdSense un TextAds.lv ir cits stāsts, tur summas nav pasakaini augstas un tas tiešām notiek, jo tur ir ieejošā naudas plūsma. Pateicoties faktam, ka ir tādi interneta mārketinga produkti, kas patiešām darbojas, ļoti grūti nepieredzējušam interneta lietotājam atšķirt patieso no melīgā, jo tas noticēs visam. Bet, lai gan tas pats AdSense no vienas puses ir palīdzējis atbalstīt daudzus lieliskus blogerus un portālus ārzemēs un nodrošināt tos ar iztiku, daudz vairāk citu cilvēku izmanto to ļaunprātīgi, taisot sūda lapeles, piesārņojot internetu.
Vietējie “utis”. Viena pasakaini krāšņa lapa, kas nebeidz pārsteigt ar HTML visvarenajām iespējām, turklāt autors nostāda sevi kā baigo specu it visur, kur vien pielicis savu pirkstu. Laikam PSRS laikos ekonomistiem mācīja šādas shēmas, nav jau brīnums, ka sabruka visvarenā impērija. Vienkārši nožēlojami, brīnos kā tāda lapa vispār var pastāvēt, jo tas ir ideāls paraugs KĀ NEVAJAG TAISĪT LAPU! Cits labs piemērs ir šitā lapa, kas aicina iegādāties kaut kādu revolucionāru naudas pelnīšanas sistēmu, argumentējot to ļoti nesmuki ar visādiem apgalvojumiem par pārējiem “muļķiem”, kas ir galīgi akli un netic nekam. Kļūdas gan nenormāli daudz tam autoram un mani nepavisam nepārliecina. Bet kāds no cita šaubīga pasākuma dalībniekiem jau bija paspējis pirms pāris dienām iedirst šeit ar tādu pagaru komentāru. Un ir vēl daudzi citi šmaukļi, kas nav pieminēti, ārzemēs to šķiet ir simtiem. Tauta jel atmosties!!
AIR ir vieni no kontinentālās Eiropas elektroniskās mūzikas meistariem. Pretēji vairumam vācu un austriešu bumsī-bumsī (nē! nē! - Kraftwerk man tīk ļoti ļoti), franču dueta mūziku caurstrāvo neaprakstāma elegance un šarms. Pitchfork šo grupu ir izvēlējušies kā nākamo mākslinieku vienas nedēļas ekskluzīvajam bezmaksas video piedāvājumam (pagājušonedēļ bija Pixies ar savu loudQUIETloud), rādot1999. gadā radīto netipisko dokumentālo filmu Eating Sleeping Waiting & Playingpar AIR 1998. gada tūri. Par godu desmitgadei PitchforkTV arīdzan piedāvā trīs klipus no AIR debijas albuma Moon Safari, kurus var noskatīties zemāk.
Sakarā ar AIR atceros gadījumu, kad kādā zināmā Vecrīgas ieskrietuvē nesen sanāca satikt alternatīva paskata francūžus, liels bija mans izbrīns, kad sarunas gaitā atklājas, ka šamie nezin tādus mūziķus kā AIR. Kā tas var būt? Vēl tagad esmu neizpratnē. (more…)
Jau agrāk rakstīju, ka no šodienas būs pieejams jaunais mūzikas-video-info avots, kas saucas Pitchfork TV. Rādās, ka nekas nav nojucis un viss strādā labi. No sākuma biju iztēlojies to kā mūzikas kanālu, kas maksimāli pietuvināts televīzijai, bet nē! - ir vēl labāk, jo šeit viss darbojas kā youtube, noskaties ko kad vēlies.
Saturs. Pirmajā pastāvēšanas dienā nekas daudz, protams, nav pieejams. Ekskluzīvs Radiohead video, Liars intervija un uzstāšanās šaurā pagrabiņā, Jay Reatard koncis, Pixies videofilma (pieejama vienu nedēļu) un pārdesmit mūzikas klipu. Esmu pārliecināts, ka tuvāko pāris nedēļu laikā pieejamais video apjoms daudzkāršosies. Turklāt esmu patīkami pārsteigts par augsto video kvalitāti.
Pirms nedaudz mazāk kā gada uzrakstīju nelielu apskatu par mūzikas servisiem internetā, kas ļauj ikvienam klausīties individuālai gaumei atbilstošus skaņdarbus bez mūzikas ierakstu iegādes. Tagad centīšos šo rakstu turpināt. Esmu šeit apskatījis tikai pāris, kurus esmu pamanījis pēdējā gada laikā.
Man gribētos visus šo servisus iedalīt divās atsevišķās grupās - on-demand (pieprasījuma) vai recommendation (ieteikuma) veida servisos. Pirmie būtu domāti gadījumos, kad vēlamies tūliņ dzirdēt kādu konkrētu dziesmu vai mūziķi, bet otrais - kad vēlamies atrast kādu jaunu mūziku. (more…)
Vēl atlikušas tikai nepilnas trīs nedēļas līdz varenā mūzikas medija Pitchfork jaunajam projektam - interneta televīzijai. Kā jau ietekmīgākajam informatīvajam mūzikas resursam internetā šis ir tikai loģisks solis tālākas attīstības virzienā.
Pitchfork paziņojumā teikts, ka TV kanālā tiks rādītas gan dokumentālās filmas, gan dažādi koncerti un videoklipi, bet, zinot šo mediju, skaidrs, ka tā repertuārs pilnīgi noteikti atšķirsies no jau redzētā gan TV, gan internetā. Galvenokārt jau tāpēc, ka pēdējo 10 gadu laikā pitchforkmedia ir bijis indie grupu kvēls atbalstītājs, daudzas no tām padarot zināmas plašākai publikai, bet laika gaitā tomēr nenozogot šīm grupām raksturīgo šarmu, drīzāk jau pretēji.
Turklāt pitchfork.tv no MTV un līdzīgiem mūzikas kanāliem atšķirsies ar to, ka tas būs pilnībā neatkarīgs no kaut kādām ārējām interesēm vai vienošanām ar ierakstu kompānijām. Videomateriāla izvēle ir šo savādo/pretrunīgi vērtēto mūzikas apskatnieku rīcībā un tas ir lieliski, ka XXI gadsimta tehnoloģijas spēj realizēt šo interesanto ideju.
Beidzot esmu kļuvis brīvs no wordpress.com važām, un tagad ar šo lapu varu izrīkoties kā vēlos. Nekādu ierobežojumu vai stulbu maksājumu par CSS rediģēšanu un domēna piesaisti.
Tak sen jau gribēju pārvākties. Nezinu, laikam pirms gada biju par stulbu vai slinku priekš PHP, un ar to pašu CSS jau negāja viegli. Nekāds guru neesmu pēkšņi kļuvis arī tagad, bet iespējas šķiet neierobežotas. Un man tas patīk.
Lielākās problēmas, protams, bija ar hostinga atrašanu, it sevišķi tādu, kurš neprasa kapeikas. Ja jau šī lapa iet, tad laikam ir izdevies uz kādu laiciņu nobāzēties. Pašreizējais lapas paskats ir taisīts nežēlīgā steigā, un viss liekais apgraizīts. Bija jau arī pirmās ķibeles..daudz kas vēl šur tur jāpielabo un tā.
Kopš vakardienas vairs neesmu sastopams lielākajā Latvijas sociālās “čupošanās” vietā draugiem.lv…Kāpēc tāds solis? Iemeslu tam ir daudz, bet reiz kaut kad tam bija jānotiek. nenovēršami. Šoreiz, kad mans pacietības mērs kļuvis pilns, izlēmu daudz nečakarēties un no rīta, vēl krietni sabozies, nospiedu maģisko “dzēst profilu” pogu. Viss vienkārši, ātri un nesāpīgi. Un pēkšņi sajutos tik laimīgsun neatkarīgs. Jo man vairs nebūs katru rītu/dienu/vakaru jāsatraucas par (ne)saņemtajām vēstulēm, statistiku, profila bildēm vai ielūgumiem no varbūt ne tik tuviem cilvēkiem. Turklāt tagad man būs daudz vairāk laika. Bet ne jau tāpēc mazāk draugu vai paziņu…tie gan atradīs tāpat. Un ir daudz citu veidu, kā sazināties cilvēcīgāk un neoranžāk.
…tad šo lielisko mūzikas servisu, kas no šā gada 15. janvāra ir aizliegts arīdzan Lielbritānijā, un tagad vairs atļauts tikai ASV, var paklausīties caur šo zelta lapeli. Nezinu kurš labvēlis to ir izveidojis, bet man par to tikai prieks. Pat sanāca ielogoties un paklausīties savas ap 50 izveidotās radiostacijas, kurās, starp citu, ir ieguldīts vairāku desmitu stundu darbs.
Par citiem mūzikas servisiem var palasīties manis diezgan pasen rakstītajā rakstā, kuram noteikti būs labojums un turpinājums, jo pa šo laiku ir saradušies vēl pāris ievērības cienīgi resursi.