Dažādu augstskolu telpās no 3. līdz 13. jūnijam norisināsies informatīvs pasākums “Budisma dienas”. Tas būs lekciju veidā un man ir doma apmeklēt šo notikumu. Nekad neesmu bijis ne uz ko līdzīgu, turklāt gudru cilvēku spriedumus bieži uzklausīt nesanāk, tāpēc ceru, ka būs interesanti.

Kāpēc vispār cilvēkam vajag reliģiju/ticību/vērtības? Tāpēc, ka mūsdienu pasaulē ir tikai viens mērs - nauda. Vairums cilvēku savus lēmumus pieņem, materiālu motīvu vadīti. Turklāt cilvēkam paralēli fiziskajām un prāta spējām ir jāattīsta garīgās (spiritual) prasmes, ko var sniegt tikai reliģija/filosofija. Tā kā parastās reliģijas ir pretrunā ar zinātni un pielūdz dievu(s), šo iemeslu dēļ man tās nepavisam nepatīk. Visu apzinīgo mūžu esmu bijis pārliecināts ateists/agnostiķis, taču manī aizvien lielāka aug doma, ka ateistiem reliģijas (dievu) lomu pašiem nemanot aizpilda nauda/karjera/vara/izskats/slava, kas savukārt rada ļoti daudz negāciju cilvēku starpā un maitā sabiedrību.

Kāpēc budisms? Tā taču ir kārtējā reliģija. Budisms manā izpratnē nav reliģija, bet dzīves filosofija. Budismā nav dievu, ko pielūgt. Budisms pauž vērtības, kas mūsdienu sabiedrībā ir izzudušas. Budisms neizraisa karus. Budisms neprasa naudu. Budisms neuzspiež savus uzskatus, bet liek cilvēkam tos pārbaudīt praksē. Budisms ne mirkli neiet pretrunā ar zinātni. Budisms attīsta personību un aicina saudzēt vidi un dzīvnieku/augu valsti. Budisms var iemācīt savaldību un mieru. Budisms liek rūpēties par citiem cilvēkiem, nevis aizvainot/noniecināt tos.

Kāpēc šādas lekcijas? Tāpēc, ka budisms kā tālo austrumu filosofija Latvijā nav bieži sastopams, kaut gan 30. gados tas šeit bija vairāk redzams (Kārlis Tenisons). Šāda veida lekcijas varētu būt interesantas ar to, ka mūsdienīgas problēmas tiek pasniegtas ar budistu redzējumu. Cik sanācis internetā redzēt vairāku budistu redzējumu uz pasauli, tas liek krietni vien dziļāk ielūkoties problēmās un saprast to cēloņus, jo ikviena darbība izraisa pretdarbību.

Pats ar budismu pirmoreiz saskāros kaut kad pamatskolā, kad likās, ka šādas idejas varētu mani ieinteresēt, taču tad nebija pieejama informācija par šo tēmu. Augstskolas pēdējā kursā, kad vēlējos rast atbildes uz pāris jautājumiem, kas mani nomocīja, atminējos par budismu, un palēnām jau esmu sācis apgūt šīs senās filosofijas pamatus. Kā galveno informācijas avotu izmantoju BuddhaNet, kā arī šad tad palasu atdzejoto Dhammapadu.

Sīkāka informācija par pasākumu: budismadienas.lv

Vakarvakarā sanāca pabūt Mākslas darbinieku namā, jo tur kā-reiz notika pašmāju blices Židrūns debijas albuma prezentācija. Bija diezgan muļķīgi, ka par šo pasākumu uzzināju pavisam nejauši tik dienu iepriekš. No sākuma (saulainajā pēcpusdienā) vēl šaubījos, vai iet uz turieni, bet tad veselais saprāts ņēma virsroku un citas vakara pavadīšanas alternatīvas tika atstumtas sāņus.

Pats pasākums notika ļoti nepiespiestā gaisotnē, sākās agri tas un ieradušies ciemiņi tika pacienāti ar rasolu un ābolu sulu. Albuma dzimšanas dienā piedalījās arī grupas Tumors un Dun Dun. Pirmos biju jau kaut kur redzējis vairākas reizes, bet otros laikam nekad, tikai reiz paklausījies iekš maispeisa. Tumors uzstājās ļoti neilgu laika sprīdi, bet Dun Dun kādu laiciņu paspēlēja un lika nedaudz garlaicībā uz beigām pamīņāties uz vietas, lai gan esmu pilnīgi pārliecināts, ka ogrēnieši ierakstā vai varbūt cituviet/citureiz izklausās daudz-daudz-daudz labāk un grupas iepriekšējais/vienīgais EP esot vienkārši apbrīnojams. Nezinu, varbūt man nepatika skaņa iekš šī pasākuma vai varbūt pēdējā laikā neesmu radis pie koncertu skaņām (mājas audio vien!), taču likās kaut kā nebaudāmi nedaudz, bet tāpēc jau nevainoju grupu. Retie postrokeri mums te tomēr. Un tad jau vēlāk kāpa paši pasākuma vaininieki Židrūns un nospēlēja albuma dziesmiņas+šo to jaunāku+šo to vecāku, izkustināja publiku un lika padziedāt. Pēc pasākuma visi, smēlušies iedvesmu, devās kur nu kurais savās gaitās. Es uz mājām izgulēt miegu.

Par albumu. Pasākumam bija divas ieejas maksas, par lielāko no tām papildus ieejas biļetei varēja saņemt jauno grupas ierakstu “Židrūnam sāp” CD formātā. Uzreiz pārsteidza vāciņa noformējums ierakstam, jo neko tādu nebiju gaidījis (labā nozīmē). Visu dziesmu vārdi un rakstiska pateicība klausītājam. Lieliski. Albumā pavisam iekļautas deviņas dziesmas, neskaitot 10 sekunžu garo ievadu. Kopējais garums - nedaudz zem 30 minūtēm. Īss un koncentrēts.

Mūzika. Ansamblis Židrūns man vienmēr ir likusies kā vis-indie-gākā grupa Latvijā šobrīd. Grupas agrīnajos ierakstos, kas nonāca līdz manām rokām pirms gadiem trīs (?), bija papilnam tādu lietu, ko nebiju dzirdējis no citiem latviešu mūziķiem. Tas bija kas meistarīgāks par daudzajām punk grupelēm, kuras ir papilnam festos, tajā pat laikā saglabājot šīm grupām raksturīgo enerģiju (”Eu!”, “Sergej”, “Džempera dziesma”). Dažām dziesmām ir tādas kā sapņaini psihodēliskas iespēlītes dziesmas vidū (”Dana”, “Tilts”, “Dod man”). Citbrīd Židrūns mēģina iebrist eksperimentālajā/postroka lauciņā (”Guntra”). Bet visās dziesmās ir jaušama indīroka dvēsele ar tam raksturīgajām kvalitātēm.

Vārdi. To, ka dziesmu tekstiem ir liela nozīme, uzsver pati grupa, pasniedzot disku ar visu dziesmu vārdiem. Teksti Židrūnam jau no sākta gala bijuši tādi “neparasti” - dziesmai par veceni un eu! bija daudzsološi. Dziesmu vārdi šķiet ietekmējušies no 80-to un 90-to gadu latviešu rakstnieku/dzejnieku darbiem. Vismaz man tie atgādina literatūras stundās lasītos darbus. Galvenās tēmas - sabiedrība, indivīds un brīvība. Taču tekstu saturs ir atdzīvinājis pāris latviešu valodas ikdienā aizmirstus vārdus un sakāmos. Man milzīgs prieks, ka kāds par to ir piedomājis.

Ko tālāk? Pēc šī pasākuma apmeklēšanas manī atkal ir atdzimusi interese par pašmāju mūzikas aktivitātēm, kas pēdējo 1,5 gadu laikā neizprotamu iemeslu dēļ bija pierimusi. Jāmēģina vairāk apmeklēt līdzīgi pasākumi, jo tas ir daudz interesantāk kā vairums citu izklaides veidu. Un pag, es taču vēl neesmu izlasījis “Rokupāciju”!!

Info citur. Židrūns draugos / Židrūns myspace / Dun Dun myspace / Tumors draugos

Pēdējo divu nedēļu laikā visur tiek skandētas ziņas par un ap Metallicas koncertu šovasar. Lai gan oficiālā biļešu pārdošana sāksies tikai pēc trim dienām, lielākā daļa to jau ir izķertas. Pats koncertu neapmeklēšu, bet šo faktu īpaši nepārdzīvoju.

(more…)

Jau atkal kārtējā akcija no Artūra puses. Paldies par to viņam.

Sagribējās jau man arī uz to izrādi aiziet. Savādāk liekas, ka es nekur neeju. Pēc pēdējo nedēļu saspringtajiem notikumiem šķiet, ka izrāde būtu labs iesākums jaunajam 2008. gadam.

 Labākā dāvana svētkos - pērc biļetes šeit!

Šodien sākas ikgadējais mākslas pasākums, kuru es cenšos nelaist garām jau trešo reizi. Svētki ilgs tikai līdz piektdienai, kas ir nedaudz īsāks simpozija laiks kā ierasts. Katra vakara programma sākas ap 17.00 un ilgst līdz vēlam vakaram (naktij). Un viss par brīvu. Kā jau parasti.

Žēl, ka nevarēšu būt pasākuma noslēguma dienā piektdien, jo jādodas uz citu pasākumu, kuru pilnīgi noteikti nevar laist garām - !ZVĒRĀ 2007!. Varbūt tieši tāpēc grupa “Židrūns” Valmieras pilsdrupās spēlē ceturtdien..

Taču šodien ievērības cienīgākais notikums būs pašmāju regeja pārstāvju “Hospitāļu iela” koncerts, kam sekos filmu programma. Filmas Valmieras mākslas simpozijā mēdz būt savādi interesantas un pamācošas..tāpat kā performances un izrādes.

Jācer, ka būs labs laiks un ķibeles nemocīs organizatorus..sīkāka informācija pasākuma mājaslapā.