Diena, kad viena dzimuma pārstāvji dāvina visvisādu krāsu toņu puķes un dažādus niekus pretējam dzimumam. Vīriešu dienas tomēr nav. Kāpēc gan?

Šī diena kā komunisma palieka joprojām tiek atzīmēta postpadomju valstīs, kurās sievietēm bija/ir maz teikšanas. Atzīmējot šo dienu, vīriešu kārtas pārstāvji varēja, uzsitot uz pleca teikt “nu, mēs taču esam vienlīdzīgi, bet vara tomēr piederēs man!”. Tāpēc man drusku savādas šķiet tās sievietes, kuras par šo dienu priecājas, tādā veidā parādot savu vājumu. Nu labi, es jau neesmu sieviete, tāpēc man neviens dāvanas nedāvinās un laikam grūti saprast šos svētkus.

Turpretī, Rietumu pasaulē pieņemts abus dzimumus tik krasi nenodalīt, un apsveikt kādu tikai tāpēc, ka ir vīrietis vai sieviete, dzimuma dēļ, ir smieklīgi. Nav taču tādas Meksikāņu, Melnādaino vai Latino dienas. Blondīņu vai brunešu dienas. Protams, apsveikšana un dāvināšana ir pozitīva lieta, bet šajā gadījumā tai zūd jēga. Neuzskatu, ka sieviešu tiesības Eiropā vai ASV būtu ignorētas. Citas problēmas ir daudz aktuālākas.

Protams, ka Āfrikas un Āzijas islama valstīs sieviešu tiesības tiek krietni apspiestas, bet nedomāju, ka, dāvinot šeit pretējam dzimumam ziedus vai našķus, tas krietni palīdzētu situācijai tur.

Šo svētku laiks ir pagājis. Labāk apsveikt un iepriecināt sievietes katru dienu un no sirds, nevis dienā, kas tika izmantota spēcīgā politikas propagandā.

PS. Un tikko uzodu iekš republika.lv labu rakstu par šo pašu tēmu!!