Web 2.0 skan ļoti skaisti. Man jau ļoti patīk visas šitās smukās un ērtās interneta lietiņas, lietotāju radītais interneta saturs, milzīgās veiksmīga biznesa iespējas un pieejamība jebkurā vietā un laikā. Bet viena lieta gan man ir pieriebusies līdz nelabumam - un tās šoreiz ir sociālo tīklu nebūšanas. Vienkārši neredzu jēgu tajos atrasties, izņemot gadījumus, kad sociālais tīkls tiek radīts kāda cita mērķa ietvaros, piemēram, dažādos servisos (last.fm, flickr, youtube, utt.), kur cilvēkus savieno kopīgās intereses vai gaume un kur kontaktēšanās nav paredzēta kā primārais uzdevums.

Raksta turpinājumā uzskaitīšu 13 galvenos iemeslos, kas mani tracināt tracina šajos portālos.

(more…)

Kopš vakardienas vairs neesmu sastopams lielākajā Latvijas sociālās “čupošanās” vietā draugiem.lv…Kāpēc tāds solis? Iemeslu tam ir daudz, bet reiz kaut kad tam bija jānotiek. nenovēršami. Šoreiz, kad mans pacietības mērs kļuvis pilns, izlēmu daudz nečakarēties un no rīta, vēl krietni sabozies, nospiedu maģisko “dzēst profilu” pogu. Viss vienkārši, ātri un nesāpīgi. Un pēkšņi sajutos tik laimīgs un neatkarīgs. Jo man vairs nebūs katru rītu/dienu/vakaru jāsatraucas par (ne)saņemtajām vēstulēm, statistiku, profila bildēm vai ielūgumiem no varbūt ne tik tuviem cilvēkiem. Turklāt tagad man būs daudz vairāk laika. Bet ne jau tāpēc mazāk draugu vai paziņu…tie gan atradīs tāpat. Un ir daudz citu veidu, kā sazināties cilvēcīgāk un neoranžāk.

Un vispār pēdējā draugiem.lv akcija ar nosaukumu “Sarkanais paklājs” atkal ir kārtējais debilisms. Un šoreiz pat runa nav par reklāmas kapeikām, tīņu kabatasnaudas ievākšanu vai nākotnes plāniem. Man vienkārši ir kauns atrasties tādā “portālā”, kur jūtos gandrīz kā bērnudārzā.

Visbeidzot, sociālie tīkli samazinot intelekta līmeni, ziņkārīgi cilvēki no tā ciešot vēl vairāk. Tāpēc izlemts. Viss. čau-bambīno.

PS. Pie reizes izdzēsos arī no orb.lv, myspace un vēl pāris tādiem visādiem.