Tad nu, kā jau solīju, turpinājums rakstam par Ubuntu Studiju. Šoreiz rakstīšu par JACK, kas ir neaizstājams darbā ar Linux audio programmām.

Kas tas tāds ir un kāpēc tas ir vajadzīgs? Jāsāk ar to, ka JACK paredzēts un darbojas tikai uz Linux, FreeBSD un MAC OS X operētājsistēmām. JACK veic dažādas funkcijas, būdams kā audiomezgls starp visām audioprogrammām. JACK galvenā būtība ir tāda, ka jebkuras programmas (kas izmanto JACK) audio izeju var izmanto kā ieeju jebkurā citā programmā, turklāt darīt to dažnedažādās kombinācijās. Tas ir ļoti noderīgi, ja tiek izmantotas vairākas programmas (gan efektu, gan sekvenceru, gan arī skaņu sintēzes) vienlaicīgi. JACK ir divas galvenās funkcijas : 1)nodrošināt sinhronitāti starp JACK programmām un 2)nodrošināt mazu latentumu (gaidīšanas laiku) starp dažādām darbībām. Ja ar pirmo funkciju galā tikt nav grūti, tad ar otro ir problēmas, jo tā ir atkarīga no operētājsistēmas uzbūves. Un tā kā mūzikā laiks ir pats svarīgākais, ikviena milisekunde ir dārga.

Atšķirība no Windows. MS Windows uzbūve ir tāda, ka šīs OS kernelis (jeb kodols - tas pats, kas savieno dzelžus ar programmām) ir parastajam mirstīgajam nezināms un nepārveidojams, turklāt tas neatbalsta reālā laika audio funkcijas (ko vajag JACK) OS un programmās. Izņēmums ir profesionālās skaņas kartes, kas atbalsta Steinberg ASIO un spēj it kā nodrošināt pielīdzinātu funkciju kā MAC OS X un Linux. Taču tā kā ne mums visiem ir profesionālās skaņas kartes, tad Windows’ā mocīties ar ASIO4ALL universālo draiveri ir neprāts, jo tas krietni atpaliek no JACK. Tad tāpēc talkā nāk Linux, kas, protams, ir par brīvu un ir daudz piemērotāks audio entuziastiem nekā Windows, par spīti tam, ka otrajā ir pieejamas it kā “profesionālākas” programmas.

Reālā laika kernelis. Lai izmantotu JACK kā nākas, nepieciešams uzlikt “reālā laika kerneli”. Nosaukums jau dikti smieklīgs, bet nezinu kā to nosaukt latviski. Tas ir jāliek OBLIGĀTI, jo savādāk latentums būs pārāk liels, to varēs just ar ausi un nekāda mūzikas taisīšana vairs neiznāks. Tad nu varam atvērt termināli (tā būs visātrāk) un, lai uzstādītu reālā laika kerneli un JACK, iekopējam šito:

sudo apt-get install linux-rt qjackctl

tik atliek nedaudz pagaidīt, kamēr sistēma novilks visu 40MB kluci un uzstādīs to.

Saregulēšana. Ja mēs tagad atvērtu JACKu, mēs redzētu, ka tas neiet vispār vai arī tur ir milzīgi daudz XRUNu. Kas ir XRUNi? Tie ir tie sliktie klikšķi, pārtraukumi, kas rodas datora dzelžu darbības traucējumu rezultātā. Mūsu mērķis ir tos novērst pavisam. Mēs jau uzlikām reālā laika kerneli, taču vēl nesaregulējām to. Lai to izdarītu, mēs atveram vaļā  termināli un iekopējam šito:

sudo gedit /etc/security/limits.conf

atvērsies teksta fails, kuram pa vidu kaut kur pievienojam šādas trīs rindas (LIETOTĀJVĀRDS jāaizstāj ar lietotājvārdu sistēmā):

LIETOTĀJVĀRDS - rtprio 99
LIETOTĀJVĀRDS - memlock 500000
LIETOTĀJVĀRDS - nice -10

Saglabājam un aizveram. Tas viss bija vajadzīgs tāpēc, lai iespējotu visas reālā laika kerneļa dotās iespējas, tagad tam it kā būtu jāiet. Pārstartējam kompi, un startēšanas izvēlnē ņemam pašu pirmo kerneli, kam galā ir “-rt”. Atveram JACK un tam būtu jāstrādā. Tas viss pagaidām.

Sīkāka informācija par JACK konfigurāciju angliski šeitan (ubustu.com) un JACK mājaslapā.

Nākamajā rakstā uzrakstīšu ko nedaudz vairāk par to, kā savienot dažas programmas, izmantojot JACK. Atzīšos, ka neko daudz par šīm lietām iepriekš nezināju. Pats pamazām mācos un rakstu!!

LABOTS: Svarīgi ir uzstādīt augstu Priority, zem Setup… -> kkur internetā atradu, ka ap 70 ir OK. Tagad XRUNu nav vispār!!

Ubuntu Studija ir oficiāls atzars Ubuntu Linuksam, kas speciāli paredzēts multimēdiju darboņiem. Kad tas parādījās pirms vairāk kā gada, tas vēl nebija kā atsevišķs atzars, bet drīzāk kā pakotņu kopums. Šobrīd šī ideja ir gājusi uz priekšu, un tagad šo distributīvu var lejuplādēt atsevišķi no viņu mājaslapas. Pirms pusotra gada par to rakstīja arī 0nkulis. Protams, visi tie, kas jau izmanto Ubuntu, var izmantot jebkuru no Ubuntu Studijā iekļautajām programmām, vai arī izvēlēties tikai kādas noteiktas jomas programmas (audio, video, foto) vai izvēlēties tikai grafisko noformējumu, ko sniedz Ubuntu Studija.

Ar šo izstrādājumu es saskāros kaut kad krietni pasen, kad meklēju kaut kādu programmu, kas varētu imitēt distortion/overdrive efektu manai vecmodīgajai ģitārai, laižot tās vaidus caur PC smadzenēm. Bet tad uzdūros audio programmu kopumam, neko nesapratu par JACK un tā arī pametu novārtā savus meklējumus.
Tagad Ubuntu Studijai devu otru iespēju un esmu apmierināts ar patīkamo dizainu un izmantoju to ikdienā (bija jau gan grūti pierast pie zili melnā, bet ir ok), it sevišķi ar pieslēgšanās ekrānu, turklāt mani pārsteidz pēdējā gada laikā pieaugušais programmu klāsts un palīdzības informācijas apjoms par šāda veida programmām. Protams, ka līdz Adobe, Autodesk vai Steinberg līmenim šīm programmām vēl daudz jāaug, taču multimēdiju entuziastam - kāds esmu es - ar to ir gana, turklāt tas viss ir bez maksas. Tad nu lūk, uzskaitīšu galvenās programmas, kuras esmu izmantojis un ietilpst šajā komplektā:

AUDIO

JACK - audiomezgls, praktiski visas audio programmas izmanto šo;
TiMidity++ - MIDI sintezators, kas atšķirībā no Windows, ir jāuzstāda atsevišķi;
Hydrogen - bungmašīna (iespējām bagāta);
Ardour un Rosegarden - audio darbstacijas, kas ļauj nodarboties ar visdažādāko audio miksēšanu, rediģēšanu, sinhronizēšanu, utt.;
Audacity - vienkāršs skaņas celiņa rediģētājs, ļauj apgriezt skaņu, noņemt troksni, u.c. parastas darbības ar audio failiem;
ZynAddSubFX - skaņu radītājs un visādi citādi jautrs instruments;
Creox - der kā efektu procesors ģitārai;
Tuxguitar - noder, lai lasītu un veidotu tablatūras un .gp3 .gp4 un .gp5 failus priekš ģitāras.
Jāpiemin arī tas, ka caur WINE ir iespējams izmantot arī visādas citas MS videi paredzētas programmas un VST instrumentus.

GRAFIKAS

GIMP - rastragrafikas attēlu rediģētājs un Adobe Photoshop līdzinieks;
Inkscape un Xara Xtreme - vektorgrafikas programmas, Adobe Illustrator līdzinieki;
Blender - 3D modelēšanas un animācijas programma;
Synfig Studio - 2D animācija;
Scribus - datorizdevniecība.

VIDEO

PiTiVi - video apstrāde;

Tā kā ar video programmām man ir bijusi vismazākā darīšana, jo man vienkārši nav aparāta, kas tvertu video, neko daudz nemācēšu teikt, bet tādas, cik zināms, ir vēl daudzas - Kino, Cinepaint un Stopmotion kā zināmākās.

Turklāt bez visām augstākminētājām ir vēl vairāki desmiti citu sakarīgu programmu, ko neesmu pieminējis tikai tādēļ, ka nav bijusi saskarsme ar tām vai gluži vienkārši esmu piemirsis tās. Visas zināt nemaz nav iespējams.

Tomēr vislielākā interese man ir par audio programmām, tāpēc nākamais raksts Ubuntu sakarā būs par to, kā pareizi nokonfigurēt JACK, kā arī pastāstīšu sīkāk, kas tas tāds vispār ir un kā to izmantot savā labā.

Zināms bija fakts, ka Acer ražotajiem laptopiem iebūvētais karšu lasītājs mēdza darboties tikai uz logu kastēm (galvenokārt, pašu acer politikas dēļ), bet vairs nē - kopš Gutsy iznākšanas šāda problēma vairs nepastāv. Atklāju pilnīgi nejauši. Kad SD karte ielikta, izlec failu pārlūks ar mapi, kam nosaukums ir karte(!).

Biju ļoti pārsteigts, jo vēl pavisam nesen ubuntu forumos valdīja vispārēji drūms noskaņojums, ka šis karšu lasītājs jau nu nekad uz ubuntu nedarbosies. Tas viss it kā būtu baigais sīkums, bet tā kā man nav iPoda un mūzikas kaste man slēpjas 2Gb čipā iekš NOKIA 6233, bet mūzika Amarok uz ubuntu partīcijas, tad mans agrākais mūzikas pārvietošanas process prasīja pacietību un daudz vairāk laika.

Pēdējā laikā, lai savu prātu uzturētu možā formā un vienmēr darba kārtībā, katru dienu spēlēju šahu internetā. Ja pameklē, tad var atrast piemērotas programmas arī Ubuntu vidē. Starp citu, šahu spēlēju no četru gadu vecuma, sportista karjeru beidzu deviņu gadu vecumā un man ir pirmā sporta klase, bet nacionālais reitings nemainīgs - 1969. Tā kā šahs man ir tāda pasīva hobija līmenī jau kādus 11 gadus, tad man patīk tā pa retam uzspēlēt ar tikpat nenopietniem pretiniekiem savam priekam. Tāpēc tālāk es aprakstīšu to, kādas ir šaha spēlēšanas iespējas Ubuntu. (more…)

Oficiāli iznācis pirmais Full Circle Magazine numurs. Tajā iekļautas dažādas pamācības, intervijas un jaunumi par un ap Ubuntu. Pieejams PDF formātā.

Sīkāka informācija šeit.

Pirms divām dienām. Ātri un vienkārši. Pirmais iespaids ļoti labs, ņemot vērā, ka nav iznākusi pat beta versija. Pirmais, kas pamanāmi iekrita acīs bija darbības ātrums un sistēmas izslēgšanas ātrums. Varēja ietestēt jauno šahu un sudoku (vakar mēģināju iziet grūtāko - nesanāca), pie pulksteņa parādās tīkla savienojuma ikona, turklāt visām lietojamām programmām jaunākās versijas. Glauni. Tieši tas, ko gaidīju.

Vienīgais, kas man nedarbojās, bija Desktop Effects, lai gan jēgu tam neredzu - es izmantoju beryl, turklāt tas ir vairāk pielāgojams.

Parasti es uz jaunāko versiju nepāreju, kamēr nav iznākusi beta vai RC, bet šoreiz, palasot daudzu cilvēku viedokļus, pieņēmu lēmumu daudz “nemarinēt”..

Vairāk nekā pusgadu sasāpējies jautājums man bija Lattelecom iTV (agrāk apollo TV) darbināšana uz Ubuntu, jo to varēju lietot tikai uz Windows XP (šķiet, ka tā arī ir vienīgā oficiāli izmantojamā OS priekš pakalpojuma, iespējams, ka Vista un 2000 arī der). Nav jau tā, ka izmantotu šo pakalpojumu ļoti bieži, jo kā nekā Latvijas televīziju baudīšanas prieki ir pieejami ikvienam, kam mājās ir TV. Arī man ir TV, bet reizēm sanāk tā, ka gribas kaut ko ierakstīt vai arī mājas iemītnieku domas nesakrīt par turpmākā vakara programmu, tad šis pakalpojums lieti noder.
Laiciņu atpakaļ zināju, ka kādam jau šis pasākums bija izdevies (datuves forumos bija dažiem izdevies). Lieta slēpās kaut kādos gudros protokolos, ko vlc bija pasācis atbalstīt ar versiju 0.8.5, bet tā kā Ubuntu 6.10 (Edgy Eft, ko lietoju es) ir pieejams jau vlc 0.8.6, tad nekāda tur kompilācija nav vajadzīga.

Nu tā, lai palaistu šos kanālus, uzinstalējam vlc, un tad terminālī rakstam tā

Priekš LTV 1:

vlc --rtp-client-port 2100 rtsp://gp.2.apollo.lv/gp65

Priekš LTV 7:

vlc --rtp-client-port 2100 rtsp://gp.2.apollo.lv/gp66

Priekš LNT:

vlc --rtp-client-port 2100 rtsp://gp.2.apollo.lv/gp21

Priekš TV5:

vlc --rtp-client-port 2100 rtsp://gp.2.apollo.lv/gp3

Šito es pats neizdomāju, bet nozagu no latviešu (Ubuntu) Linux foruma. Protams, ja te kādam nepatīk terminālis, tad var uztaisīt atsevišķu palaidēju katram kanālam, kas iespējams, nākotnē arī ir ērtāk.

Pakalpojums pieejams tikai Lattelecom interneta lietotājiem, tāpēc lielai daļai populācijas nekāda jēga no šitā nav. Un šitam vajadzētu iet uz visiem Windowsiem, Maciem, citiem Linuxiem, BSD, Solaris, utt. visur, kur var uzstellēt VLC.

Man pašam tas tikko noderēja un iespējams noderēs, lai noskatītos riebīgā šova nākamo sēriju. :D

Šitais domāts visiem tiem, kas lieto Ubuntu un Beryl.

Pirms kāda laika man pēc kāda updeita (visticamāk pēc jaunu nvidia draiveru uzlikšanas) pazuda visiem logiem title bar(i). Ilgi nomocījos, lai dabūtu tos atpakaļ. Tad, ja nu kādam tādas pašas problēmas, dari tā:

atver termināli un raksti:

sudo nvidia-xconfig
sudo nvidia-xconfig –composite
sudo nvidia-xconfig –allow-glx-with-composite
sudo nvidia-xconfig –render-accel
sudo nvidia-xconfig –add-argb-glx-visuals

sudo gedit /etc/X11/xorg.conf

atverās fails, ja tur apakšā pie “screen depth” ir 16, nomaini to uz 24.

Kad viss izdarīts, pārstartē X.org, nospiežot Ctrl+Alt+Backspace

ceru, kādam palīdzēs..

Jau kādu laika posmu, kopš lietoju Ubuntu, man problēmas ir sagādājis pienācīgs P2P klients DC++ tīklā, kas varētu izpildīt visas manas vēlmes..Ubuntu ir pieejami 2 populāri DC++ klienti, par kuriem esmu tā pavairāk dzirdējis (ir laikam vēl citi ar’) - dc_gui un Valknut. Pirmais ir līdzīgs parastajam DC++ (bez iespējas vilkt no vairākiem avotiem), kas izskatās pietiekami labi, lai to lietotu cilvēki ar ātru netu; savukārt, otram ir šāda iespēja, bet, manuprāt nepilnīga (failus ar dažādiem nosaukumiem un vienādu TTH lādēja atsevišķi), turklāt dizains ir vienkārši nožēlojams. Protams, līdz šim izmantoju Valknut, jo citas alternatīvas jau nebija, kā nekā tomēr ir lietas, ko trakeros nevar atrast..Bet ar Windows tā bilde ir pavisam savādāka - tur ir pieejami vairāki šādi klienti, zināmākie RevConnect un StrongDC. Savulaik tika izmantoti abi un tie darbojās lieliski. Tā nu es vienmēr esmu centies atrast ko līdzigu priekš Ubuntu. Nav izdevies. Tāpēc nekas cits neatliek kā šamējo palaist caur WINE. Biju nesekmīgi darījis to jau iepriekš, bet, šķiet, rokas vienmēr bijušas par līkām..

1. WINE

Lai uzinstalētu jaunu (jaunāku kā parastajā krātuvē) WINE, terminālī jāraksta šitais:

sudo gedit /etc/apt/sources.list

Un lai pievienotu jaunu repozitoriju, atvērtajā failā pievieno šādu rindu: deb http://wine.budgetdedicated.com/apt dapper main

Saglabā, ver ciet un terminālī raksta:

sudo apt-get update

sudo apt-get install wine

WINE uzinstalēts, var biščiņ šo to paregulēt ar komandu winecfg

2. RevConnect

Novelk jaunāko revconnect.exe no SourceForge. Tad šamējam uztaisa dubultklikšķi un viņš pats tur kaut kur arī uzinstalējas. Tad aizejam uz /home/Lietotājvārds/.wine/c_drive/Program Files/revconnect , atrodam īsto failu un palaižam ar dubulto un aiziet!

Kad atverās RevConnect, uzreiz aizejam uz File -> Settings -> Advanced, noņemam nost ķeksi pie “show progress bars for transfers”, lai neuzkarās un viss. Tagad uztaisa šāri, savelk hublisti un dzīve turpinās.

Epilogs. Varbūt kādam šī pamācība bija/nebija noderīga, bet zinu, ka man tā būtu noderīga, tāpēc arī to uzrakstīju, lai kādam nebūtu tā jānopūlas. Nekas baigi advancēts te nav, bet ko zin’. Jebkurā gadījumā ceru, ka kas līdzīgs parādīsies uz Linux un nebūs jāizmanto WINE, lai gan WINE ar katru brīdi mani pārsteidz aizvien vairāk un programmu skaits, ko var darbināt uz LINUX, strauji pieaug. Katrā ziņā RevConnect bija pēdējā programma, kura bija tā vērta, lai uz mana kompa dzīvotos XP, tagad tas vairs nav vajadzīgs..