Jau trešo mēnesi tīri eksperimentālos nolūkos esmu vegāns. Pirms diviem gadiem es nevarēju sevi iedomāties šādā lomā (pelmeņu laiks), jo gaļa manā uztverē bija pati svarīgākā uztura sastāvdaļa. Kā rāda novērojumi, tas tā gluži nav. Tas varbūt arī ir sava veida protests pret pārtikas industriju, bet vairāk tās tomēr ir rūpes par savu veselību.

Kāpēc tā? Mūsdienu patērētāju kultūrā visa pārtika tiek iegādāta tikai un vienīgi lielveikalos, kur mēs par produktu uzzinam tikai no tā iepakojuma un reklāmām medijos. Saturs pat bieži vien nav būtisks, taču tam būtu jābūt vienīgajam nozīmīgajam faktoram, jo pārtika taču nav dizaina elements, bet cilvēces dzīvības nodrošināšanas līdzeklis. Citreiz mēs pievēršam uzmanību garšai, taču arī garša ir ļoti mānīgs faktors. Rezultāts, ko mēs liekam savos kuņģos, bieži vien ir sintētisks produkts, kura radīšanas ķēdē iesaistīti ļoti daudz dažādu nozaru darboņi. Bieži vien pat šķiet, ka daudzi nedomā par to, ko ēd, svarīgi ir tikai apmierināt vajadzību pēc garšas un piebāzt kuņģi. Pavisam nesen man prātā nāca spoža ideja pārtraukt šo pasīvā patērētāja dzīvesveidu un ignorēt tās preces, kas, pēc manām domām, maitā manu veselību. Jāpiemin tas, ka vegānisms pilnīgi noteikti nav dogmatisks, neko sev neliedzu, kāda neliela gaļas gabala klātbūtne ēdienā paniku manī neizraisa. Svarīga ir pati ideja, nevis tās izpildījums.

Ko es neēdu? Neēdu gaļas, piena un olu izstrādājumus, jo uzskatu, ka dzīvnieku izmantošana pārtikas industrijā ir dumju cilvēku iegriba. Visu mūžu tiku mānīts, ka gaļa ir nepieciešama dzīvībai vai spēkam - muļķības. Nelietoju cukuru un rafinēto miltu izstrādājumus (baltmaizi, picu, utt.). Šo ievērot jau ir grūtāk, taču nedaudz ilgāk pastaigājot gar veikalu plauktiem var šo to atrast. Šajā pārtikā problēma ir tāda, ka baltmaizes, picas uzturvērtība ir ļoti maza, kā arī šādiem produktiem bieži vien mākslīgā veidā tiek pievienoti minerāli, kas pazuduši ražošanas gaitā, taču tas nepavisam neatsver dabīga produkta īstumu. Ēdu pēc iespējas mazāk sāli, aizstāju to ar garšaugiem. Pilnībā ignorēju pusfabrikātus un junk food - čipsus, ātrās zupas, biezeņus, frī kartupeļus, utt.

Ko es ēdu? Rupjmaizi, tā ir krietni barojošāka par balto tuftu, dod spēku un organisms ar to ātri tiek galā. Ļoti daudz ēdu augļus un dārzeņus, turklāt tagad nepārtraukti eksperimentēju ar tādiem, ko nebiju ēdis sen vai nekad - kāļi, cukini, melones, spināti, brokoļi, utt. Kad mazāk tiek ēsti sāļie un sintētiskie produkti, aptuveni mēneša laikā cilvēkam izmainās garšas izjūta, tas, kas agrāk likās negaršīgs, pēc kāda laiciņa ir ok. No rītiem ēdu putru - šo bija grūti pārvarēt, taču ir ļoti garšīgi un labi. Tad vēl ēdu pilngraudu makaronus un brūnos rīsus. Dzeru zaļo un zāļu tējas. Vēl ļoti daudz ēdu riekstus, kā nekad. Rieksti ir svarīgs ogļhidrātu avots. Pupas un zirņus arī ēdu vairāk kā agrāk. Vasaras un rudens sezona ir vislabākais laiks, kad veikt šādas pārmaiņas, jo vairāk pieejami augļi, dārzeņi un ogas, kā arī rijība pašam mazāka. Šo mēnešu laikā esmu apguvis arī pāris ēdiena pagatavošanas mākslas stiķus, ko uzmeklēju pasaules tīmeklī. Katrā ziņā tagad tiek piedomāts vairāk pie tā, ko es ēdu, un es domāju, ka tas ir ikviena dzīva cilvēka pienākums.

Laba lekcija no TED. Ja kāds domā, ka es te kuļu tukšu gaisu, un ka vegānisms ir tikai tāda snobiska iegriba, ar ko padižoties, man daudz vairāk rūp sabiedrības labklājība, un tas, kurā virzienā iet cilvēce. Turklāt mani ikdienā nebeidz pārsteigt cilvēku masu aklums un tukšpaurība. Es, protams, zinu, ka nevaru nevienam pavēlēt mainīt paradumus, taču informēt par to jau es varu. Pārtikas sakarā šodien redzēju video no TED konferences, kur pavārmākslas spečuks Marks Bitmans lasa 20 minūšu garu lekciju par mūsdienu cilvēku ēšanas paradumiem. Lekcija angliski.

Lekcija īsumā. Salīdzina pārtikas industriju ar atombumbu. Mājlopi rada lielāku piesārņojumu kā transports. Nepareizs uzturs ir visbiežākais nāvējošu slimību cēlonis. Mākslīga pārtika ir neveselīga. Neveselīga pārtika - īsāks mūžs. Baltmaize, kokakola un gaļa ir sabiedrībā pārvērtēts uzturs. Sabiedrības uzskati rada pārmērīgu pieprasījumu pēc šiem produktiem. Šo pieprasījumu arī atbalsta valdības. Uztura piramīda nav īsti pareiza un tā ir pārāk vienkāršota. Mājlopu apjoms pasaulē ir astronomisks. Lokāli audzēta pārtika ir vislabākā, un mūsdienās tāda ir retums. Simts gadu laikā tā ASV ir izzudusi, pateicoties loģistikas attīstībai. Cilvēki gaļu ēd pārāk daudz. Ēdiena gatavošana mājās ir izmirstošs paradums. “Veselīgais” jogurts daudz neatšķiras no saldējuma, taču tas tiek reklamēts vairāk kā dārzeņi. Gaļa, junk food un siers ir populārākā pārtika un tajā pat laikā - inde. Arī augļi, kas pieejami lielveikalos nav 100% dabīgi, jo loģistikas nozare ir ļoti nežēlīga pret dabu. Planēta ir pārāk maza, lai cilvēki varētu atļauties ēst gaļu. Pilnīgi pietiek ar 200g gaļas nedēļā, ne vairāk. Var neēst gaļu, bet pārtikšana tikai no gaļas un junk fooda ir galīgi nepareiza. Industriālā lopkopība ir jāaptur. Gaļas patēriņš ir jāsamazina. Mazāk gaļas, mazāk junk, vairāk augus!