Mani sauc Rolands Bondars. Un man ir 22 gadi.

Biogrāfija. Esmu dzimis Igaunijā, nodzīvojis tur lielāko mūža daļu. Mācījos Valkā. Biju brīnumbērns. Pirms gadiem deviņiem sanāca pārvākties uz Valmieru, bet tagad jau piekto gadu studēju Rīgā. Dzīvoju kojās un par tām zinu visu.

Patīk. Cilvēki, kas domā. Skaistas lietas. Klausīties labu mūziku. Tvert nebijušas sajūtas. Lietas, kas mainās. Rudens. Palīdzēt citiem. Atpūta pie dabas. Meitenes. Revolūcijas. Tumšais alus. Mācīties valodas. Meklēt kopsakarības. Ātri rēķināt. Lietas, kas ir par brīvu un no sirds. Dāvināt. Indie kultūra. Gudras grāmatas. Svaigi dārzeņi un augļi.

Nepatīk. Rutīna. Viegli paredzamas lietas. Cilvēki, kas lamājas. Bezjēdzīgas nodarbes un sarunas. Naudas vara pār pasauli un vērtībām. Materiālisti. Snobi. Vardarbība pret vājajiem. Nevienlīdzība pasaulē. Slimības, no kurām jāmirst. Dievi. Paģiras. Džordžs Bušs. Saldumi. Urlas. Automašīnas un benzīna smaka. Industriālā rūpniecība. Nemitīgas dzīres. Meļi un meli. Tenkas. Atsvešinātība no dabas un sociālās vides dominance.

Blogs. Izveidoju 2006. gada vasarā, kad Latvijā bija sākusies masveidīga blogu izveide. Kāpēc izveidoju? Tāpēc, ka ir lietas, par kurām es gribu uzrakstīt. Zinot to, ka kāds to vēl izlasīs, sajūta ir brīnišķīga. Vēl pirms pāris gadiem cilvēkiem šāda iespēja nebija pieejama. Esmu ļoti slinks rakstnieks, varbūt kādreiz labošos. Šis blogs galvenokārt kalpo kā izpausmes vieta. Rakstīt varu par gandrīz jebko.

Rodzhers. Iesauka radās studiju pirmajā gadā Rīgā, kad vārdu Rolands pāris cilvēki nekādi nevarēja ne atcerēties, ne izrunāt. Rodžers bija daudz vienkāršāk. Šeit bez garumzīmēm, bet ar “h” pa vidu. Ar šādu vārdu parasti mani var atrast arī viskautkur citur interneta ārēs.

Skola. Studēju maģistrantūrā Latvijas Universitātē. Ko? Vides pārvaldību - interdisciplināru zinātni, kas sevī iekļauj prakstiski visas citas vēstures gaitā cilvēku izdomātās gudrības. Ideāli piemērota cilvēkiem, kas tiecas pēc vispusīgām zināšanām.

Darbs. Šis un tas saistībā ar IT. Vēl meklēju savu karjeras ceļu un šaubos, vai to vispār var un vajag atrast. Par visu svarīgāka ir sevis vispusīga attīstīšana.

Kaitīgie paradumi. Vairs nav.