Garage48 Helsinkos

Šī gada sākumā, laika posmā no 14. līdz 16. janvārim, ar vēl vairākiem latviešiem pavadīju laiku start-up(iem) veltītā pasākumā, kas saucas Garage48 un norisinājās Aalto Venture Garage Espo, 10km no Helsinkiem, Somijā.

Pasākuma ideja

Garage48 dalībnieku galvenais uzdevums ir pievienoties kādai projekta idejai un realizēt to 48 stundu laikā. Nav jābūt pavisam strādājošam produktam, pietiek ar projekta prototipu un teorētisku biznesa plānu, kas būtu realizējams praksē. To, cik katrs projekts būs dzīvotspējīgs, vienalga nenosaka šīs 48 stundas, bet gan laika posms un sadarbība pēc pasākuma. Ja kāds vēl nav uztvēris, tad pasākumā tiek veidoti web/mobile risinājumi, t.i. IT jomas produkti.

Es gan teiktu, ka 48 stundas ir mazliet pārspīlēts skaitlis, jo darbs pa īstam sākas tikai vēlā piektdienas vakarā/naktī vai sestdien no rīta, bet viss jāprezentē jau 17.00 svētdienas pēcpusdienā. Ja vēl atņemam laiku, kas nepieciešams miegam, kas tomēr ir nedaudz vajadzīgs, atliek vien kādas ~30 stundas darba. Par pasākuma idejas tēvu var saukt Startup Weekend pasākumu, kas radies Sītlā, ASV un no tā, kā saka vikipēdija, cēlušies vairāki atvasinājumi - STARTeurope, Launch48, iWeekend, IPO48 un šis pats igauņu lolojums, Garage48.

Sākums

Uz Garage48 mēs ieradāmies 12 cilvēku sastāvā piektdienas vakarā pēc -padsmit stundu gara ceļa ar auto un prāmi no Tallinas. Pati pasākuma vieta bija liela ēka, kas agrāk laikam kalpojusi kaut kam citam, atrodas universitātes teritorijā, bet tagad tur darbojas visādi start-up guru un notiek šim līdzīgi pasākumi. Jau laikus bijām nolēmuši, ka nakšņosim turpat - bija jāguļ uz koka dēļa, kas atrodas uz betona grīdas, bet nebija tik traki, jo ne jau izgulēties mēs tur braucām. Par ērtībām runājot, bija pieejamas arī dušas un arī ēdamais. Bez latviešiem vēl bija daudz somu un igauņu, nezinu, cik bija vieni un otri, jo viņu valodas nezinātājs nevar atšķirt - kā nekā viņiem pat himnu melodijas ir vienādas. Kad bijām nobāzējušies, tad sākās ideju prezentācijas. Ikvienam ir iespējas (arī vairākas reizes) iet auditorijas priekšā un prezentēt savu ideju noteiktajā laika limitā, trīs minūtēs. Ideju bija ļoti daudz, man liekas, ka daži desmiti, katra no tām ar savu "funktieri" - idejas, kas nāca no tehniskajiem cilvēkiem, bija visloģiskākās no izveidošanas viedokļa, taču bezjēdzīgas, bet idejas no mārketinga cilvēkiem - ar iespējamu biznesa modeli, bet bieži vien utopiskas un muļķīgas. No latviešiem vienīgais, kas saņēmās prezentēt ideju, bija Ernests.

Pēc visu ideju prezentēšanas sākās izvēles process. Ikvienam pasākuma dalībniekam pie ieejas tikai iedota post-it lapiņa, kur varēja uzrakstīt savu vārdu, lai to pēcāk varētu pielīmēt pie lielās idejas lapas. Post-it lapas bija dažādās krāsās, kas nozīmēja to, kādā lomā ir cilvēks ieradies. Pasākuma dalībnieki, jau reģistrējoties nedēļas iepriekš, varēja izvēlēties kādā lomā tie darbosies - back-end izstrādātājs, front-end izstrādājs, mārketinga specs, dizaineris vai projektu vadītājs. Es ierados kā front-end izstrādātājs, bet pēc tam visiem teicu, ka varu darboties arī kā back-end, jo man jau ir nopietna pieredze ar Ruby on Rails, bet tomēr HTML/CSS/JS zināšanas ir visspēcīgākās. Problēma tāda, ka ne daudzi izmanto Ruby on Rails, un, ja front-end(-am) pietiek ar minētajām tehnoloģijām, tad back-end(-am) izvēles iespējas ir neierobežotas.

Aalto garage 48 floorplan
Pēc ideju prezentācijas un apstaigāšanas man vislielākā interese bija par trim projektiem:
1) Pilsētas sabiedriskā transporta pieturu/ceļa posmu noslodzes grafiska attēlošana kartē (ko vēlāk var izmantot nekustamā īpašuma vērtības aprēķināšanā, transporta sistēmas uzlabošanā, utt.). Līdzīga ideja bija arī Ernestam, veidojoties komandai, šīs idejas tika apvienotas, tas notika arī tāpēc, ka Ernesta idejai nebija īpaši liela atsaucība.
2) Restorāna mobilā aplikācija, kas ļauj pasūtīt ēdienu, izmantojot QR kodus. Projekts sevī iekļauj ne tikai mobilo aplikāciju, bet arī web interfeisu un papildus divus administrācijas interfeisus pasūtījumu apstrādei, produktu pārvaldībai utt. Šeit jau pieteicās trīs latvieši un komanda sastāvēja gandrīz tikai no programmētājiem - apjoms bija liels, mērķi augsti un komanda arī liela, kā arī tika izmantots Ruby on Rails.
3) Puķu pušķa izveides aplikācija, kur var izveidot puķu puški no puķēm, nosūtīt to draugam/draudzenei, kur kurjers fiksē piegādes mirkli fotogrāfijā un publicē to sociālajos tīklos vai nosūta privāti pasūtītājam. Mani ļoti pārsteidza idejas autores ar savu entuziasmu - īstenībā reti kuram bija tik liels entuziasms par savu ideju + pieteicās vēl cits cilvēks kā back-end izstrādātājs, sakot, ka viņš ņems back-end uz saviem pleciem, un man būs jādomā tikai par front-end. Man ļoti nepatika tas, ka viņš ikdienā strādā ar .NET, t.i Microsoft rīkiem un tehnoloģijām, bet no otras puses - tas bija labi, jo tad mēs piedalītos Windows Azure, kas bija viens no sponsoriem, konkursā par specbalvu.
Mana izvēle krita uz pēdējo, bet, ja man būtu iespēja darīt visu vēlreiz, es izvēlētos pirmo vai otro variantu. Par iemesliem - turpinājumā. Kad visi cilvēki bija izvēlējušies savu komandu, notika oficiāla apstiprināto ideju prezentēšana un darbs, precīzāk, plānošanas process, varēja sākties.

Mūsu projekts (FloFlo)

Aalto venture telpas ir interesanti un plaši izkārtotas un ļāva komandām darboties radošā un mājīgā gaisotnē. Komandas varēja izvēlēties savu atrašanās vietu, un dizaineri un programmētāji, kam vajag klusākus nostūrus, arī varēja atrast sev vietu. Mūsu plānošana pie puķu projekta sākās uzreiz piektdienas vakarā - sākām zīmēt kaut kādus wirefreimus, attēlojot idejas, uz papīra loksnēm. Komandā bez manis no latviešiem vēl bija Gunārs(@gunars). Lielākā diskusija un problēma sākās ap to, kādām jābūt tam "puķu pušķa konstruktoram" - ar drag&drop, ļaujot pilnīgu kontroli pār izkārtojumu, vai izvēloties kaut ko no iepriekšnoteiktiem izkārtojumiem. Visu laiku no mārketinga cilvēku puses tika pieminēts kaut kāds puķu piegādātāja konkurents - Interflora, kurus mums (ilūzijās) teorētiski vajadzētu pārspēt un mēs noteikti nevaram taisīt neko predefinētu, mums vajag tādu rīku, kur lietotājs pats var veidot pušķi.

Varētu stāstīt ilgi un dikti, bet viss tas "puķu pušķa konstruktors" arī bija gandrīz vienīgais, ko lielā mērā visa pasākuma gaitā uztaisījām. Protams, bija strādāts arī iepriekš ar jQuery draggable un droppable, bet viss tomēr nav tik vienkārši, jo bija ļoti daudz dažādu sīkumu, kur uz katru JS eventu sanāca daudz dažādu darbību un laiks, kas bija tik, cik tas bija, tika veltīts tam, kam varbūt nevajadzēja. Turklāt, jāņem verā, ka mēs bijām tikai divi izstrādātāji, turklāt daļu no laika pavadījām, strādājot pie viena datora (pair programming). Visvairāk mani iepriecināja darbs reālajā laikā kopā ar dizaineri, jo es nekad tā nebiju strādājis - vienmēr dizains ienāk kādas 2-4 nedēļas pēc tā, kad tas ir tapis un dizaina griešana parasti notiek pat bez dizainera klātbūtnes. Šis bija savādāk, kaut kas līdzīgs jau minētajam pair programming, tikai sadarbojas dizaineris + front-end. Starp citu, dizainere laikam mums bija labākā no visām komandām, jo viņa ne tikai paspēja sazīmēt visas tās puķes, bet arī izveidot logo/dizainu un uzzīmēt logo vēl vismaz trīs citām komandām.. Pa sestdienu tapa dizains, tas tika sagriezts un izveidota konstruktora pirmā versija, problēmas sagādāja tieši pats izkārtojums - brīvā formā izvietot puķes būtu neprāts, tāpēc vajadzēja izdomāt kaut kādu placeholders sistēmu, tāpēc mēs izgatavojām slaideri, kurā var izvēlēties puķu izvietojumu, izvēloties skaitu. Sistēma diezgan primitīva, viss ir tikai front-end, back-end nav vispār nekas. Man vienubrīd gribējās uztaisīt to visu kaut kādā nebūt Ruby on Rails aplikācijā ar elementāru admin pusi, kur varētu ievadīt tās puķes, cenas un attēlus, bet tas viss izpalika, viss darbojas bez datubāzes, vienkārši sabāzts HTML. Īstenībā jau bija plāns veidot admin pusi, izmantojot .NET MVC un likt to visu brīnumu uz "maģiskās" Windows Azure platformas, bet patiesība bija tāda, ka vīri (kolēģis un Microsoft pārstāvis gados) noņēmās vaigu sviedros vairākas stundas bez nekādiem rezultātiem, tapēc beigās nācās uzlikt visu to lapu uz mana VPS serverīša. Lapa ir apskatāma šeit. Lapa vairs nav apskatāma.

Kādu laiku pēc pasākuma puķu tēma mani mazliet biedēja, un estrogēna līmenis bija visaugstākais kāds var būt - it sevišķi pēc karstām diskusijām par to, kādu puķi likt un kādu nelikt lapā.. Vislielākās problēmas mūsu projektā darīja tas, ka programmētāju skaits bija tikai 2/7, bet mārketinga cilvēku bija par daudz - viņi, protams, ir noderīgi, bet esot par daudz, tie nespēj vienoties par elementārām lietām un vēlāk staigā bezdarbībā - tas nekas, vismaz beigās man bija, kas pienes kafiju. :D Galu galā - smejies vai raudi, bet mēs tomēr dabūjām to Windows Azure specbalvu, lai gan vispār neizmantojām Microsoft tehnoloģijas prototipa galarezultātā, kas tika prezentēts svētdienas vakarā. Tas, protams, izraisīja milzīgu sajūsmu mūsos un cilvēkos, kas zināja, ka mēs neizmantojam Microsoft. Ja godīgi, bija pat mazliet neērti iet pakaļ un saņemt Microsoft balvu, zinot, cik lielus mēslus viņi taisa, bet dāvanā nebija Microsoft produkts, tā kā - paldies, Bil! Tagad mūsu projekts neoficiāli ir miris, jo mums vienkārši nav laika turpināt strādāt pie tās, bet mārketinga speciālistiem idejas ir vēl pāris gadiem uz priekšu.. tas ir labi, bet, ja godīgi, es tomēr neredzu lielu potenciālu idejas izaugsmē, un tik daudz vietas puķēm es savā dzīvē negribu, vismaz ne, kamēr man nav 50.

Citi projekti (ar latviešiem)

Citiem latviešiem arī gāja samērā raibi, varbūt neuzskaitīšu visus, bet tos, kuriem tā pavairāk sekoju līdzi:

RigaReach (sākumā saucās TranSpotr) - šeit darbojās Ernests(@so_on), Kārlis(@pelekaislv) un Ieva(@marketingfans) - kā jau minēju iepriekš, Ernesta ideja tika apvienota ar tā otra čaļa ideju, bija grūtības vienoties par kopējo konceptu, kamēr šamējais vienkārši vairs neieradās pasākuma turpmākajās dienās, un latviešiem bija vien pašiem jāasfaltē ceļš uz spozmi. Cik es redzēju, notika aktīva Rīgas Satiksmes pieturu datu analīze un attēlošana kartē, bet bija dažas būtiskas grūtības tehniskajā realizācijā. Es nezinu, kas ir ar to projektu tagad, bet man liekas, ka nekas netiek turpināts.

Ordimo - restorāna ēdienu/dzērienu pasūtīšanas aplikācija, kurā darbojās trīs latvieši - Māris(@mariszin), Valdis(@craftsmaster) un Jānis(@janiskes). Šis bija riktīgs "koderu" projekts, kur visi bija iegrimuši ekrānos un dragāja gandrīz visas 48h no vietas. Rezultāts ir gana labs, un šim projektam ir iespējama nākotne, par spīti tam, ka, piemēram, Miks saka, ka QR kodi ir pagātne.

Blow'em - šeit darbojās Evija(@ewucinj6) un Ilze. Ideja dzima kā spēle uz mobilajām ierīcēm ar nosaukumu Blow the Dust, kur, izmantojot ierīces mikrofonu un tā jutīgumu, varētu pūst elementus, atkarībā no pūtiena stipruma. Laika trūkuma dēļ tika mainīts koncepts uz daudz vienkāršāku ideju - paziņu izjokošanu, tā teikt, pasūtīt tos ar pūtienu..uz fotogrāfijas ar pūtiena palīdzību tiek uzlikts vien no tēliem, kā var redzēt video zemāk.

LapLab - pasākuma uzvarētāji, kurā darbojās viens latvietis - Kaspars(@silijo). Projekta ideja bija fiksēt apļa laikus, piem., moto/auto-sportā ar GPS, saglabājot dažādus konfigurācijas tehniskos parametrus. Man šī ideja no sākuma nešķita ļoti tuva, bet pie šī bija nopietni pastrādāts un prezentācija izdevās samērā interesanta un projekts uz beigām šķita diezgan interesants.

Citi projekti (bez latviešiem)

Bija vēl daži citi interesanti projekti, piemēram, Montroller, kas bija 3D tālvadības pults, ko var uzstādīt kā aplikāciju uz praktiski visām mobilajām ierīcēm, kam ir bluetooth un kāds līdzsvara sensors, ar to varēja kontrolēt no LEGO klučiem izveidotu robotauto, Crapwall, kas bija tāds kā ģeo-joks un no kura vēlāk man pielipa vārds "Crap", ko tagad tik bieži lietoju ikdienā un AidBook48, kas bija palīdzības organizāciju darbību un google karšu mashups un kas varbūt bija nekomerciālākais projekts, lai gan tam biznesa plāns šķiet bija pārdot idejas realizāciju valsts/pašvaldības iestādēm. Bija daži diezgan smieklīgi gadījumi, piemēram, iTaxi (ko vēlāk laikam pārsauca uz nTaxi), kuru taisīja tik daudz cilvēku, bet vispār neko prātīgu neuztaisīja (un viņu mērķis piektdienas vakarā bija pasākuma beigās iegūt Nokia N8, ko viņi, protams, neizdarīja), tāpat arī grāmatvedības aplikācija Bookstrap, kura, šķiet, jau bija mazliet uztaisīta iepriekš, bet čalis prezentācijā nezināja elementārus grāmatvedības terminus, nespējot atbildēt uz žūrijas jautājumiem. Tas tikai apliecina, ka, lai piedalītos šādā pasākumā, dalībniekam ir jābūt ar plašu pasaules uztveri un interesi par daudzām lietām, vienvārdsakot, erudītam.

Visu projektu saraksts atrodams Garage48 mājaslapā.

No kritiskā skatpunkta

1. Startupi ir totāls "haips". Savā ziņā start-upi ir kā independent culture sastāvdaļa, bet tikai biznesā. Tas savā ziņā ir pretspars lielajām un smagajām kompānijām. Visi mūsdienu servisi - twitter, facebook, foursquare, utt. ir startupi, un katra IT cilvēka sapnis XXI gadsimtā ir ko tādu izveidot, ja ne tik liela mēroga, tad vismaz kaut ko neatkarīgu un ienesīgu. Šādi pasākumi ļauj justies kā pasaules asij, ap kuru viss grozās, pašam nosakot savu likteni, nevis esot skrūvītei lielākā mehānismā. Galu galā, šeit taču tiek veidoti startupi, kas nākotnē var nest peļņu un radīt revolūciju - "Katram komrādam pa startupam!"

2. Pasākumā tiek prezentētas ne tās labākās idejas, iemesli tam - dabisks egoisms, nenoteiktība un autortiesības. Es ļoti šaubos, ka cilvēki prezentēja savas labākās idejas. Daži varbūt, bet es domāju, ka liela daļa tomēr izlaida savu gājienu. Otrā un trešā plāna idejas, kuras reālajā dzīvē varētu iziet, arī tiek atstātas šāda veida pasākumiem. Pirmais iemesls ir gluži dabisks egoisms, cilvēks nevēlas dalīties ar citiem savās labākajās idejās, jo autonomija (līdzās meistarībai un darbības jēgai) ir viens no cilvēka motivācijas stūrakmeņiem. Otrs iemesls ir nenoteiktība par savas komandas sastāvu un nākotnes kolēģiem, jo dalībnieki izvēlas ideju, nevis otrādāk. Es, piemēram, negribētu savu labāko ideju atdot pilnīgiem svešiniekiem, ņemot vērā, cik cilvēki ir dažādi, var rasties problēmas sadarbojoties (skat. RigaReach piemēru), un tas viss iet roku rokā ar pēdējo - autortiesībām, kam tās būs un kā sadalīsies īpašums pār produktu, ja tas izrādīsies veiksmīgs, nav atrunāti jautājumi. Kā nekā tas nav nenozīmīgi, jo tā bija centrālā tēma vienā no gada labākajām filmām - The Social Network. Zinu, ka citi nedalīšanos sauc par "veco laiku" vai PSRS domāšanu, bet arī neesmu redzējis daudz cilvēku no Rietumiem, bārstot savas labākās idejas pa kreisi un pa labi.

3. Investori un pārdošanās. Startupiem ir raksturīga viena cita iezīme - pārdoties. Izveidot kaut ko un tad par milzīgu cenu nopārdot kādam superlielam un rijīgam uzņēmumam, kur "apvienošanās" rezultātā tas parasti arī tiek "nobeidzināts". Sākotnējā fāzē atrast investorus, izlauzties, dabūt vēl papildus, utt.  - visiem startupiem dzīves cikls un stāsts ir pilnīgi vienāds, pat garlaicīgs. Dažbrīd pat liekas, ka visprestižākais, ko cilvēks vispār savā dzīvē var izdarīt, ir uztaisīt startupu un to pārdot. Tāda attieksme bija arī no mentoru puses. Runājot par šo, man sirdij daudz tuvāks un tīkamāks ir Rework modelis - viss, kas aprakstīts šajā 37signals grāmatā.

4. Money..über alles Lai cik labi būtu nodomi, vienmēr ir jādomā par to, kā nopelnīt. Tas nozīmē to, ka nauda šajos pasākumos ir nevis kā blakusprodukts, bet pats galvenais subjekts - te nav runa par tavu tehnoloģiju vai metodoloģiju, mārketinga un organizatoriskajām prasmēm, vai māksliniecisko izjūtu - tas īstenībā visiem ir pilnīgi vienalga, visu izšķir nauda un biznesa modelis. Ir cilvēki, kas visu laiku domā par naudu, un ir cilvēki, kas nedomā tik daudz par to. Es vairāk piederu pie pēdējiem, tāpēc dažreiz ir grūti, jo man vislielāko prieku šādos pasākumos sagādā radošais process - pati idejas dzimšana un tās realizācija, jo domas par naudu parasti traucē radošajam procesam - nepamet arī sajūta, ka Garage48 nav "pa īstam", tas ir tikai treniņš, kurš veiksmes gadījumā var tikt ieskaitīts. Diskusijas laikā jābūt gatavam piekāpties par labu naudai/peļņai, jo šis tomēr ir startupu pasākums, un startupi ir bizness, gribi to vai nē, un open-source projekti šeit nedzimst.

5. Šis pasākums viennozīmīgi nav veselīgs. Es nelietoju kafiju ikdienā jau vairākus gadus, izmantoju tikai šad tad kā turbo-elementu savām smadzenēm. Šajā pasākumā kafija visiem gāja uz urrā! - kam ar kafiju bija par maz, varēja rīt iekšā kofeīna tabletes un kolu, -20 grādu salā bija arī pīpūzis un daudz junk-food. Labi, ka alkohols tika aizliegts, jo tad, man liekas, visi būtu aprijušies kā cūkas, un no tā ciestu galarezultāta kvalitāte. Dažreiz vajag savu organismu pamocīt un tas nav slikti, bet nākamās dienas pēc pasākuma ir grūtas.

Garage48 Riga

Tad nu, lūk, līdzīgs pasākums notiks arī šī mēneša beigās Rīgā, SSE Riga telpās. To apmeklēšu arī es un liela daļa manu kolēģu no ITHouse, par to arī varbūt tiks kaut kas uzrakstīts kaut kad pavasarī/vasarā iekš šī bloga.
comments powered by Disqus